Līdz pavasarim izstrādās jaunus noteikumus saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību

Kronberga norādīja, ka šobrīd Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē top divi likumprojekti, kuros nostiprināta šāda sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā - likumprojekts "Par vardarbības novēršanu ģimenē un vardarbības prevenciju" un "Bērnu antisocālas uzvedības novēršanas likums". Tomēr, tā kā šie likumprojekti vēl ir izstrādes stadijā, par tiem vēl jādiskutē, kā arī tie vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā, darba grupa šodien nolēma izstrādāt MK noteikumus, lai situāciju risinātu ātrāk.

Noteikumus plānots izstrādāt līdz pavasarim.

Kā aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa, noteikumos līdz instrukciju līmenim būtu atrunāts sadarbības mehānisms iestādēm, kuras ir iesaistītas bērnu tiesību aizsardzībā.

Dokumentu apriti paredzēts nodrošināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā, kas ir pakļauta Iekšlietu ministrijai, stāstīja Kronberga. Viņa gan uzsvēra, ka daudzu pašvaldību dienesti joprojām nav pievienojušies šai sistēmai.

Bez jau minētā plānota arī institūciju darbinieku izglītošana. Kronberga stāstīja, ka šobrīd ir izstrādāts pirmais projekts par to, kā varētu notikt dažādu institūciju speciālistu apmācība bērnu tiesību jomā, lai viņi efektīvāk atpazītu dažādus riskus bērnu drošībai.

Savukārt Āboliņa akcentēja, ka speciālistu apmācība notiek jau šobrīd, tomēr bez policijas, sociālajiem un bāriņtiesu darbiniekiem apmācībās būtu jāiesaista arī medicīnas personas, piemēram, ģimenes ārsti vai māsas. Viņa arī norādīja, ka par šim mērķim nepieciešamo finansējumu ir pāragri runāt.

Kronberga beigās piebilda, ka pārmaiņas nav iespējamas, ja katrs neizdarīs secinājumus. Viņa sacīja, ka institūcijām jau šobrīd nav aizliegts par konkrēto gadījumu pajautāt citai iestādei. "Ja ģimenes ārsts redz, ka mazam bērnam ir zilumi, bet tas neapdraud viņa dzīvību, viņš neziņo sociālajam dienestam, bet pēc nedēļas bērna vairs nav. Bet to jau nevar iesist ar nevieniem Ministru kabineta noteikumiem," izteicās VBTAI vadītāja.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, sanāksmē tika konstatēts, ka vājais posms bērnu tiesību aizsardzībā ir starpinstitūciju sadarbība, precīzāk - tās nepilnības.

"Sadarbība ir nostiprināta principa līmenī, tomēr pēdējā laika notikumi liecina, ka tas nedarbojas," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs akcentē, ka personai, kurai kļuvis zināms par bērnu tiesību pārkāpšanu, jāziņo par pārkāpumu atbildīgajām institūcijām, pretējā gadījumā tās var tikt sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Taču jāatzīmē, ka atbildību regulējošos likumos, piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, konkrēta atbildība nav paredzēta - kriminālatbildība iestājas tādā gadījumā, ja bezdarbībai ir cēloņsakarība ar smagām sekām, skaidro Jansons.

"Nereti Dobeles traģēdijai līdzīgiem notikumiem impulsu dod bērnu vecāku atkarības no apreibinošām vielām. Tās ir iemesls bērnu šķiršanai no ģimenes, kā arī signāls, ka jāpievērš uzmanība atkarību profilaksei un ārstēšanai," uzsver tiesībsargs.

Jau vēstīts, ka 3.janvārī Dobelē, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas atrasti miruši laulātie, kā arī no bada miris pāra deviņus mēnešus mazais zīdainis. Tāpat dzīvoklī bija trīs, četrus un piecus gadus veci bērni. Bērnu organismi no bada bijuši novājināti.

Tāpat vēstīts, ka 10.janvārī dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Rēzeknē bojā gāja kāda 12 gadus veca meitene. Latvijas Televīzija vēstīja, ka meitene mājas bijusi viena, jo viņas tēvs jau vairākas dienas bijis slimnīcā. Šī arī neesot bijusi pirmā reize, kad meitene mājās palikusi viena. Kaimiņi raidījumam teikuši, ka pagājušajā gadā tā meitene ir nodzīvojusi aptuveni pusotru mēnesi, jo mātei ir liegtas aprūpes tiesības.