Saskaņu pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ar savu darbību aizvien vairāk attālinās no pārstāvētās partijas kursa un apdraud tās cerības piesaistīt plašāku latviskā elektorāta daļu, taču partijas vadība vismaz pagaidām nevēlas ielaisties diskusijās par viņa vietu organizācijā. Savukārt politologi uzskata, ka eiroparlamentārietis apzinās, ka viņa ceļi ar Saskaņu šķirsies, un tādēļ būvē sev politisko kapitālu.
A. Mamikins, atsakoties atbalstīt Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas izvērstā propaganda, jau iepriekš nonāca sabiedrības uzmanības centrā. Viņš savulaik kopā ar Francijas galēji labējās partijas Nacionālā fronte līderi Marinu Lepēnu neatbalstīja arī Eiroparlamenta rezolūciju, kurā tika aicināts uzsākt neatkarīgu Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavības izmeklēšanu, bet gada beigās līdz ar Krievijas parlamenta virspalātas deputātiem tikās ar Rietumu pasaulē nosodīto Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
Ar šo vizīti, kuras laikā pārrunāta noslēgtā vienošanās par uguns pārtraukšanu, A. Mamikins izpelnījās pat ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nosodījumu. Ministrs atzina, ka šādas vizītes ir krasā pretrunā ar kopējo Eiropas Savienības nostāju un noteiktajām sankcijām pret Asada režīmu.
Pats A. Mamikins uzskata, ka tikšanās formāts bijis unikāls un nebijis. «Kopā tikās Krievijas senatori un Eiroparlamenta deputāti. Neraugoties uz pilnīgi atšķirīgu Krievijas un rietumvalstu Sīrijas politiskās nākotnes vīziju, neraugoties uz EP rezolūciju, kurā Krievija ir pielīdzināta teroristiskajai organizācijai Islāma valsts, tikšanās dalībnieki nonāca pie kopsaucēja - Eiropas Savienība (ES) un Krievija var sadarboties Sīrijas krīzes atrisināšanā,» pauž eiroparlamentārietis.
Savukārt politikas kuluāros viņa rīcība aizvien biežāk tiek apspriesta saistībā ar nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tiek uzskatīts, ka, A. Mamikinam aizvien atklātāk paužot simpātijas Krievijai, tiek apdraudētas Saskaņas jau tā nedrošās pozīcijas latviskajā elektorātā. Atgādināts tiek arī fakts, ka politiķis Eiroparlamentā iekļuva, vēlēšanās apejot saraksta biedrus, kuri saskaņā ar daudzu partijas kolēģu redzējumu bija vairāk pelnījuši šo iespēju, un šis aizvainojums joprojām neesot aizmirsts. Tādēļ tiek pieļauts, ka šo apsvērumu dēļ
A. Mamikinam būs gandrīz neiespējami panākt, lai Saskaņa atkal viņu virzītu kā kandidātu kādās no nākamo gadu vēlēšanām.
«Viņš dara visu, lai gūtu maksimālu labumu no sava mandāta. Ir tāda sajūta, ka brīžam jūt, ka viņu varētu nevirzīt uz nākamo termiņu Eiropas Parlamentā, tādēļ viņš dara visu, lai vairāk nopelnītu, lai uzbūvētu sev vārdu, lai būtu kāda svira, ar ko panākt savu kandidēšanu. Viņš spēlē no bezcerīgām pozīcijām, un šādās situācijās cilvēki ir gatavi uz jebko,» uzskata politologs Filips Rajevskis.
Savukārt Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs nevēlas vērtēt A. Mamikina rīcību, jo partijā tā nav apspriesta. «Tas nav nekāds noslēpjams, ka Mamikinam ir izteikta patstāvība. Darbojas viņš, patstāvīgi izvēloties savu dienas kārtību, komunikācijas veidu. Katrā ziņā neviens mūsu partijā nav spriedis kopā ar viņu, kas tur notiek Eiropā. Tāpēc es nevaru komentēt no sava skatu punkta - no mana skatu punkta var izskatīties atšķirīgi nekā no eirodeputāta apvāršņiem,» saka J. Urbanovičs.
