No šodienas stājas spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums

© Kaspars Krafts/ F64 photo Agency

Šodien stājas spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums.

Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Atbilstoši likumam jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.

Likumā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā - 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba

ņēmēju.

Papildus darba ņēmējam plānots pienākums ar darba devēja starpniecību veikt iemaksas VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, kas tiek aprēķinātas kā starpība starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķināto bruto ienākumu algas aprēķināto VSAOI objektu un veikto fiksēto maksājuma objektu un solidaritātes nodokļa maksājumu minētajam darba ņēmējam. Minētais pienākums iestājas, ja darbinieks piekrīt, ka par to tiek veikts fiksētais maksājums.

Saeimas Preses dienestā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka jaunais regulējums nosaka - valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investora vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.

Likums arī nosaka jaunuzņēmumu atbalsta programmas piemērošanas termiņu, kā arī ierobežojumus. Noteikts, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, kuru apstiprinās Ekonomikas ministrija. Jaunais regulējums nosaka šīs komisijas pienākumus un tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī īpaša jaunuzņēmumu reģistra uzturēšanas kārtību. Tāpat likums nosaka jaunuzņēmumu pienākumus un lēmuma pieņemšanas kārtību par uzņēmuma izslēgšanu no atbalsta programmas.

Tehnoloģiju koprades telpas "TechHub Riga" līdzdibinātājs Andris Bērziņš aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums palielinās jaunuzņēmumu dzīvotspēju, jo ļaus tiem samazināt vienu no lielākajām izdevumu grupām - darbaspēka izmaksas. "Līdz ar jaunpieņemto likumu jaunuzņēmumiem, kam ir mērogojams bizness, būs iespēja tieši pirmajos, grūtākajos attīstības gados samazināt savas darbaspēka izmaksas. Lielākai daļai no šiem uzņēmumiem, jo īpaši informācijas tehnoloģiju sfērā strādājošajiem, tieši darba algas ir pati lielākā izmaksa. Rezultātā tiem būs lielāka dzīvotspēja," skaidroja Bērziņš.

Viņš arī pozitīvi vērtēja kritērijus, kas jāizpilda uzņēmumam, lai kvalificētos atbalsta programmai. "Piesaistītās investīcijas tieši no riska kapitāla fondiem ir viens no kritērijiem, un tas ir tieši tāpēc, ka valstij vajag šo dāsno atbalstu fokusēt uz tiem uzņēmumiem, kas ir parādījuši finanšu investoriem, ka viņu bizness ir ar lielu potenciālu un peļņu nākotnē. Pieeja ir dot dāsnu atbalstu mazākam skaitam uzņēmumiem, kam vislielākā iespēja "izšaut", nevis visiem pa drusciņ," skaidroja eksperts.

Vienlaikus Bērziņš pauda nožēlu, ka par kvalificētiem investoriem likuma izpratnē pagaidām nevar kļūt biznesa eņģeļi. "Kopā ar Ekonomikas ministriju centāmies atrast veidus, kā viņus iekļaut, bet tomēr nepārvērst šo nodokļu programmu par plaši izshēmojamu pasākumu, un nevarējām to vēl izdarīt, līdz ar to nākotnē viena no izmaiņām, ko noteikti gribētos redzēt, ir investoru loka paplašināšana, iekļaujot biznesa eņģeļus," viņš teica.

Politika

Reaģējot uz situāciju Tuvajos Austrumos, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) Eiropas Savienības pārvadātājiem uz laiku aizliegusi izmantot Izraēlas un Libānas gaisa telpas, aģentūru LETA informēja Civilās aviācijas aģentūras operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs.

Svarīgākais