Skudra: Izņemot Valmieru, citās lielajās pilsētās "Vienotībai" nav cerību nonākt pie varas

Partiju popularitātes aptaujas pēdējos trīs mēnešos liecina, ka "Vienotības" tradicionālais vēlētājs nav gatavs atgriezties pie partijas atbalstīšanas vēlēšanās. Līdz ar to ir jautājums, vai pašvaldību vēlēšanās "Vienotībai" izdosies iekļūt valdošajā koalīcijā kādā no nozīmīgākajām valsts pilsētām. Pašlaik izskatās, ka vienīgā iespēja paveras Valmierā, bet visās pārējās lielajās pilsētās politiskajam spēkam nav pilnīgi nekādu cerību nonākt pie varas, uzsvēra Skudra.

"Vienotībai" lielajās pašvaldībās iegūstot ap 5% vai mazāku atbalstu, palielināsies spiediens veikt pārmaiņas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībā. Arī pašai partijai pie šādas notikuma attīstības izdevīgāk būtu iet pilnīgā opozīcijā, jo šādā gadījumā tai par labu nenāktu turpmāka atrašanā pie varas, pauda eksperts.

Kučinska valdības pārstrukturēšanas viens virziens paredzētu koalīcijā "Vienotības" vietā uzņemt abas mazākās Saeimas partijas, taču tas būtu atkarīgs arī no "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības panākumiem vēlēšanās.

Savukārt otrais scenārijs paredzētu "Saskaņas" nokļūšanu valdībā. Tas varētu notikt, ņemot vērā ārpolitisko spiedienu, kas sāksies līdz ar Krievijas jaunā vēstnieka Jevgeņija Lukjanova ierašanos Latvijā. Lai gan spiediens būs sajūtams, tas nebūs rupjš un klajš, norādīja eksperts. Viņš vērsa uzmanību, ka situācijas attīstība būs atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, vai "Saskaņa" uzrādīs labus rezultātus un paliks vai nokļūs valdošajās koalīcijās Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Skudra vērsa uzmanību, ka uz Latvijas situāciju ietekmi var atstāt notikumi ārpolitikā. Maija beigās Eiropā gaidāma G7 jeb ekonomiski attīstītāko rietumvalstu līderu tikšanās, savukārt pēc tam varētu notikt ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas sanāksme par NATO jauno stratēģiju.

Šajās sanāksmēs nozīmīga loma būs tā brīža ASV prezidenta Donalda Trampa, kā arī Francijas jaunā prezidenta vai prezidentes pozīcijai. Šeit der atcerēties Trampa un Krievijas pārstāvju solīto tuvināšanos savstarpējās attiecībās, norādīja politologs. Tāpat arī Francijas prezidenta amata kandidāts Fransuā Fijons atbalsta pozitīvu attiecību veidošanu ar Krieviju un viņam pastāv iespēja uzvarēt šīs valsts vadītāja vēlēšanās, skaidroja Skudra.

Vaicāts, vai Latvijas politiskie spēki tiešām būs gatavi veidot koalīciju ar "Saskaņu", Skudra vērsa uzmanību Igaunijas piemēram, kur valdību pašlaik vada Centra partijas pārstāvis. Politologs norādīja uz "Saskaņas" valdību atbalstošajiem balsojumiem atsevišķos ekonomikas jautājumos, kā arī politiskā spēka atbalstu Nacionālo bruņoto spēku topošā komandiera Leonīda Kalniņa apstiprināšanā. Partija esot norādījusi, ka Latvijas dalība NATO un ES nav diskutējamas lietas un prioritāte ir sociālo jautājumu risināšana, skaidroja politologs.

Lai gan jautājumus var radīt nostāja saistībā ar Krievijas rīcība Krimā, tomēr arī "Saskaņa" neatzīstot Krimas aneksiju. Politiskais spēks ir gatavs turpināt pielāgot savu pozīciju, lai nonāktu pie varas, norādīja eksperts. Viņš skaidroja, ka arī tāds ietekmīgs politiķis kā Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs atbalstītu "Saskaņas" nonākšanu valdībā.

Taujāts, vai nākamajā gadā politika kļūs prognozējamāka un nebūs vairs jāsaskaras ar ko līdzīgu pēkšņām nodokļu politikas izmaiņām, politologs atgādināja, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) par 2017.gadu ir izteikusies kā par solījumu pildīšanas gadu. To plānots īstenot ar augstākiem ekonomiskās attīstības tempiem, un tas tiks panākts "uzpumpējot konjuktūras līmeni" jeb ekonomikā novirzot lielāku naudas plūsmu, tajā skaitā izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Šāda soļa mērķis būs radīt pozitīvāku fonu pirms pašvaldību vēlēšanām, sacīja Skudra.

Pilsētu un novadu domju vēlēšanas Latvijā notiks 2017.gada jūnija sākumā.