Finanšu ministre mainīs jauno politikas iniciatīvu piešķiršanas principus

© Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), strādājot pie 2018.gada budžeta, iecerējusi mainīt jauno politikas iniciatīvu piešķiršanas principus.

Sarunā ar aģentūru LETA ministre atklāja, ka darbs pie 2018.gada budžeta izstrādes sāksies 2017.gada pavasarī.

"Tad arī turpināsim pārskatīt ministriju izdevumus, un es gribētu mainīt jaunu politikas iniciatīvu kārtību, lai tās būtu nevis ministriju papildu budžeta pieprasījumi, bet gan ar to palīdzību varētu nodrošināt valdības rīcības plānā ietvertos uzdevumus," sacīja ministre.

Viņa gan nekomentēja sava priekšlikuma formālo pieeju, porti, kādā veidā plānots ieviest izmaiņas jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, jāmainās viedam, kādā tiek piešķirts finansējums jaunu politisko iniciatīvu īstenošanai.

"Patlaban jaunās politikas iniciatīvas pieprasījumi tiek saņemti gan par tekošajiem izdevumiem, gan tie ir vienkārši budžeta pieprasījumi. Tiesa, ir kritēriji, pēc kuriem tiek vērtētas visas jaunās politikas iniciatīvas, tomēr es gribētu, lai mainītos ministriju domāšanas veids, proti, ka jaunās politikas iniciatīvās papildu finansējumu prasa pasākumiem, kas ļauj sasniegt valdības rīcības plānā ietvertos uzdevumus," uzsvēra finanšu ministre.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka 2018.gada budžeta kontekstā tiks pārskatīti ministriju izdevumi, kā tas tika darīts šogad, plānojot 2017.gada budžetu.

"Ja uz nākamā gada budžetu ministrijās ieguvām vairāk nekā 60 miljonus eiro, tad ar katru nākamo reizi uzdevums būs grūtāks, jo tas prasīs kaut kādas politikas izmaiņas. Ministrijām būs jādomā par efektivitātes uzlabošanu vai kādu funkciju apvienošanu. Svarīgi, ka šādu procesu sākām, un ministrijas ir sapratušas, ka tā ir laba iespēja izvērtēt savu darbu un atrast veidus, kā efektīvāk strādāt. Mums ir jādemonstrē, ka spējam pārskatīt savu darbu," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Ministre arī piebilda, ka 2018.gada budžeta izstrādes gaitu ietekmēs jaunā nodokļu politikas stratēģija, kas ieviesīs korekcijas kopējā budžetā. "Nodokļu politikas stratēģijas kontekstā mums jau nākamā gada sākumā ir jāsaprot, kādas vienošanās varēsim vai nevarēsim panākt," teica ministre.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais