Mūrniece: Sadarbība starp valdību un Saeimu varēja būt labāka

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Sadarbība starp valdību un Saeimu varēja būt labāka, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Viņa atzina, ka cilvēcīgi jūtas neērti par nepieciešamību pēdējā brīdī mainīt iepriekš pieņemtus lēmumus attiecībā uz nākamā gada nodokļiem, tomēr parlamenta spīkere tieši neatbildēja uz jautājumu, kuram par radīto haosu būtu jāuzņemas atbildība.

"Es šobrīd negribu skatīties uz valdības pusi un teikt, ka tā bija tikai un vienīgi valdības atbildība, vai pateikt Saeimai, ka tā bija tikai un vienīgi Saeimas atbildība. Sadarbībai starp valdību un Saeimu ir jākļūst daudz labākai," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa uzsvēra, ka, piemēram, ja parlamentā tiek spriests par tādiem būtiskiem jautājumiem kā izmaiņas nodokļos, tad klāt vajadzētu būt arī attiecīgo nozaru ministriem, nevis tikai ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

Uz jautājumu, vai gadījumā nav tā, ka Saeimas deputāti neiedziļinās likumprojektos, bet funkcionē tikai kā "balsošanas mašīna", Mūrniece atbildēja noliedzoši. "Nekādā gadījumā! Saeimas komisiju sēdes ir atvērtas. Žurnālistiem bija iespēja būt klāt visās Saeimas komisiju sēdēs un redzēt, cik detalizēti dziļas bija deputātu diskusijas par konkrētajām normām - gan saistībā ar sociālajām iemaksām, gan saistībā ar mikrouzņēmuma nodokli, un tas bija virknē komisiju."

Vaicāta, ko viņa pati darīs, lai turpmāk neatkārtotos situācijas, kad nodokļu izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, Saeimas priekšsēdētāja teica, ka "ļoti aicinās" Koalīcijas sadarbības padomi un atbildīgās Saeimas komisijas sekot līdzi notiekošajam, gaidīs priekšlikumus no valdības un arī pati "ļoti rūpīgi sekos līdzi" notiekošajam. "Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara," pāris reizes atkārtoja Mūrniece.

Komentējot plaisu starp politiķiem un sabiedrību, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka šī neuzticēšanās valdībai un parlamentam nekas jauns vai unikāls. Viņa personīgi uzskata, ka šo situāciju varētu vērst par labu, parlamentāriešiem aktīvāk runājot ar iedzīvotājiem, turklāt svarīgi arī, lai cilvēki būtu gatavi ieklausīties deputātos.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais