Pirmdienas vakarā Ankarā notikusī Krievijas vēstnieka Andreja Karlova demonstratīvā slepkavība vismaz pagaidām nav sabojājusi Krievijas un Turcijas attiecības. Vakar abu valstu speciālisti uzsāka kopīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā interesēs rīkojies slepkava – turku policists, kuru vēlāk apšaudē nogalināja viņa kolēģi.
Uzbrukuma detaļas iemūžinātas gan video, gan fotoattēlos, jo 22 gadus vecais Mevluts Merts Altintašs uz vēstnieku sāka šaut brīdī, kad A. Karlovs uzstājās ar runu Krievijai veltītas fotoizstādes atklāšanā kādā Ankaras mākslas galerijā. Kā norāda, Reuters, slepkavu, kurš bija tērpies uzvalkā un stāvējis vēstniekam aiz muguras, daudzi klātesošie uzskatījuši par A. Karlova miesassargu, bet pistoli galerijā viņš ienesis, apsargiem uzrādot policista apliecību un tādējādi izvairoties no metāla detektora kontroles. Uz vēstnieku uzbrucējs raidījis astoņas lodes, videomateriālos dzirdami arī viņa kliedzieni par «atriebību par Alepo» un izkliegtais sauklis Allahu akbar. Aculiecinieki uzsvēruši, ka uz pārējiem klātesošajiem viņš uguni nav atklājis un pat mudinājis viņus pamest zāli, pirms atsācis šaut uz jau pakritušo vēstnieku.
Gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan viņa Turcijas kolēģis Redžeps Tajips Erdogans atentātu nodēvējuši par terora aktu, kura mērķis ir sabojāt abu valstu attiecības, kas tikai nesen sāka uzlaboties pēc 2015. gada novembrī notikušās Krievijas kara lidmašīnas notriekšanas virs Turcijas teritorijas. Krievijas ārlietu ministrija uzsvērusi, ka šīs krīzes noregulēšanā 62 gadus vecajam A. Karlovam esot bijusi īpaša loma. Ja uzbrucēja nodoms patiešām bija šāds, viņa cerības nav attaisnojušās, norāda AFP, uzsverot, ka Krievijas amatpersonas atturējušās traģēdijā vainot Turciju. Apliecinājums tam ir vakar Maskavā notikusī Krievijas, Turcijas un Irānas ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā apspriesta situācija Sīrijā.
Londonas domnīcas Chatham House eksperts Džeimss Niksijs sarunā ar AFP prognozējis, ka lielu īstermiņa iespaidu uz Krievijas un Turcijas attiecībām šī slepkavība neatstās, taču liks Maskavai paplašināt tā saukto karu pret terorismu. Nav šaubu, ka Krievija alks militāru atriebību, un jautājums vien, pret ko tā būs vērsta. V. Putins naktī uz otrdienu notikušajā sanāksmē paziņojis, ka sākumā nepieciešams atrast «roku, kas vadīja slepkavu». Christian Science Monitor norāda, ka nedz Turcijā, nedz Tuvajos Austrumos netrūkst grupējumu, kas ir neapmierināti ar Krievijas lomu reģionā, taču pagaidām vēl pāragri spriest, kā interesēs darbojies turku policists - slepkava.
***
ATENTĀTI PRET VĒSTNIEKIEM PĒDĒJOS 50 GADOS
1968. gada 28. augusts - kreisi noskaņotais Gvatemalas nemiernieku grupējums Fuerzas Armadas Rebeldes atklāja uguni pret automašīnu, kurā atradās ASV vēstnieks Džons Gordons Mejs, un nogalināja viņu.
1970. gada 5. aprīlis - pēc piecu dienu ilgas turēšanas gūstā šis pats Gvatemalas grupējums noslepkavoja nolaupīto VFR vēstnieku Karlu fon Špreti. Rietumvācija nekavējoties pārtrauca visas attiecības ar Gvatemalu.
1973. gada 1. marts - palestīniešu grupējuma Melnais septembris kaujinieki noslepkavoja ASV vēstnieku Sudānā Kleo Noelu jaunāko, kuru pāris dienas iepriekš kopā ar vēl deviņiem diplomātiem bija sagūstījuši Saūda Arābijas vēstniecībā Hartumā notiekošā banketa laikā. Apmaiņā pret ķīlniekiem palestīnieši bija pieprasījuši vairāk nekā 60 kaujinieku atbrīvošanu no Jordānijas cietumiem, taču ASV prezidents Ričards Niksons noraidīja šādu darījumu.
1974. gada 19. augusts - ASV vēstnieku Kiprā Rodžeru Polu Deivisu snaiperis nogalināja brīdī, kad pie vēstniecības ēkas tūkstošiem Kipras grieķu protestēja pret to, ka ASV nav novērsušas Turcijas iebrukumu Ziemeļkiprā.
1976. gada 16. jūnijs - Palestīnas atbrīvošanas tautas frontes kaujinieki Beirūtā nolaupīja, bet pēc tam nošāva ASV vēstnieku Libānā Frānsisu Meloju jaunāko.
1976. gada 21. jūlijs - Lielbritānijas vēstnieks Īrijā Kristofers Evarts-Bigss gāja bojā, kad pie viņa rezidences Dublinā eksplodēja Īru republikāņu armijas (IRA) kaujinieku uzstādīta kājnieku mīna.
1979. gada 22. marts - pie savas rezidences Hāgā tika nošauts Lielbritānijas vēstnieks Nīderlandē Ričards Saikss. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās IRA.
1979. gada 15. februāris - Kabulā islāmistu kaujinieki nolaupīja ASV vēstnieku Afganistānā Ādolfu Dabsu. Nolaupītāji kopā ar ķīlnieku iebarikādējās kādā viesnīcā, un vēstnieks tika nošauts, kad afgāņu drošības spēki uzsāka apšaudi ar uzbrucējiem.
2012. gada 12. septembris - ASV vēstnieks Lībijā Kristofers Stīvenss gāja bojā, kad islāmistu nemiernieki uzbruka amerikāņu īpašās misijas ēkai Bengāzī pilsētā.
Avots: AP, IBT