Saskaņas atbalsts premjeram kļūst aizvien svarīgāks

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē izšķirsies, kādi nodokļi nākamgad būs jāmaksā mikrouzņēmumiem un cik lielas, ja vispār būs, minimālās sociālās iemaksas. Pirmdienas koalīcijas sadarbības padomes sēdē Vienotība turpināja savus priekšlikumus, spiežot valdību vadošo Zaļo un zemnieku savienību opozīcijā esošās Saskaņas apskāvienos slīgt aizvien dziļāk.

Saskaņā ar iepriekš Saeimā apstiprināto likumu ar nākamo gadu par katru darba ņēmēju, pat ja viņš strādā tikai pusslodzi, darba devējam jāmaksā sociālais nodoklis 75% no minimālās algas. Šādai kārtībai skaļi iebilda komersanti, it sevišķi mikrouzņēmumi, kuri pauda, ka šāda kārtība grūdīs tos bankrotā un spiedīs pārtraukt uzņēmējdarbību.

Protestos ieklausījās premjerministrs Māris Kučinskis un kompromisam piedāvāja savu priekšlikumu - atcelt minimālās sociālās iemaksas, bet mikrouzņēmumu nodokli palielināt līdz 15%.

Šis Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums koalīcijā radīja nesaskaņas. Vienotība, apelējot pie tā, ka valstī strauji samazinās darba ņēmēju skaits, bet palielinās pensiju saņemošo pulks, uzstāj uz to, ka atteikties no pensiju fondu veidojošajām sociālajām iemaksām būtu bezatbildīgi un netālredzīgi.

Ilgstošās sarunās premjers Vienotību tā arī nepārliecināja pieņemt viņa priekšlikumu apmaiņā pret solījumu, ka līdz nākamā gada 1. maijam valdība izstrādās modeli, kādā parūpēties par sociālo iemaksu iekasēšanu.

Kā savu kompromisu Vienotība piedāvā likumā iestrādāt izvēles iespēju. Proti, komersanti varētu izvēlēties maksāt 5% mikrouzņēmumu nodokli un sociālās iemaksas vai tikai 15% lielu nodokli. Šis priekšlikums ir nepieņemams premjeram.

Koalīcijas sadarbības padomes sēdē premjeram piedāvāts arī cits variants - atzīt, ka Vienotības virzītie priekšlikumi ir gana labi esam, bet atlikt to stāšanos spēkā līdz septembrim. Starplaikā likumprojektu uzlabotu. Taču arī šis piedāvājums premjeram nav pieņemams, jo viņš uzskata, ka Vienotības atbalstītais likumprojekts ir tik liels brāķis, ka to pārtaisīt nav lietderīgi - nepieciešams pilnīgi jauns risinājums.

Tradicionāli opozīcija neatbalsta koalīcijas virzītos likumprojektus, un tas šajā situācijā draudēja ar to, ka spēkā stāsies daudzu kritizētās normas par obligātajām sociālajām iemaksām. Taču palīdzīgu roku paspēja pasniegt lielākā opozīcijas frakcija Saskaņa. Tā pagājušās nedēļas Saeimas sēdē ar savu balsojumu palīdzēja nodot komisijām premjera priekšlikumu un pirmdien panāca, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija daļēji apstiprināja tās priekšlikumu par mikrouzņēmumu nodokļa samazināšanu.

Ja Saskaņa tikai sev zināmu iemeslu dēļ šodien nemainīs savas domas, tad šodien ar likumu noteiks, ka mikrouzņēmumu nodokli palielinās līdz 15%, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro nākamgad būs jāmaksā vien 12%.

Neraugoties uz to, ka viedokļu atšķirība koalīcijā plešas plašumā un M. Kučinskim, visticamāk, būs jāsamierinās ar opozicionāru sniegto palīdzību, visas koalīcijā saistītās partijas noraida jebkuras runas par koalīcijas nestabilitāti un valdības krišanu.

«Tas noteikti nebūs pamats, lai kristu valdība,» saka premjerministrs, vienlaikus paužot nožēlu, ka līdz šim brīdim koalīcijai nav izdevies panākt kompromisu, kas vēl pirmdienas rītā šķitis iespējams.

Savukārt Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka, redzot haosu nodokļu jomā, partija nekādā gadījumā nevēlas tam pievienot vēl kādu politisku nestabilitāti. Vienotība esot saprāta balss, kas aicina padomāt par sekām konkrētiem lēmumiem - šajā gadījumā lēmumam par atteikšanos ieviest minimālās sociālās iemaksas.



Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais