Pilsonību dāvināt nevēlas
Divas nedēļas pēc Valsts prezidenta izveidotās ekspertu darba grupas publiskotajiem ieteikumiem par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem ar identiskām rekomendācijām klajā nācis arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Taču arī atkārtots priekšlikums politiķos atsaucību negūst.
Prezidenta izveidotā darba grupa uzskatīja, ka automātiska pilsonības piešķiršana veicinātu sabiedrības saliedētību. Savukārt N. Muižnieks norāda, ka nav normāli, ja tik daudzus gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām bērniem ir iespēja dzimt un uzaugt par nepilsoni. Tādēļ valstij vajadzētu iejaukties un nepieļaut šādas nepilsonības turpināšanu. Viņa ieskatā pareizākais solis būtu automātiska pilsonības piešķiršana tiem jaundzimušajiem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs.
Taču tik vienkārši pie pilsonības nepilsoņu bērni tik drīz netiks. Pirmie šādai iecerei iebilst Nacionālās apvienības politiķi. Rihards Kols atgādina, ka pilsonība nav dāvana, kuru var dāļāt pa labi un kreisi. Savukārt apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka šie priekšlikumi nav nozīmīgi, jo jau tagad pilsonības iegūšana nepilsoņu bērniem ir ļoti vienkāršota, bet, atverot likumu, likumdevējam būs jāsastopas ar priekšlikumiem, kuru apspriešana vien radīs spriedzi sabiedrībā.
Tajā, ka pilsonības iegūšana ir ļoti vienkārša, R. Dzintaram ir taisnība. Vēl salīdzinoši nesen vecākiem nepilsoņiem, lai savu bērnu pieteiktu pilsonībai, bija jāraksta speciāls iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu departamentam. Tagad, ja abi vecāki vēlas, lai bērns ir Latvijas pilsonis jau kopš dzimšanas, reģistrējot to, atliek vien apstiprinoši atbildēt uz jautājumu, vai viņi vēlas, lai jaundzimušais būtu pilsonis.
Vienoti pozīcijā par automātisko pilsonības piešķiršanu ir šobrīd par mikrouzņēmumu nodokļa niansēm strīdiņā saķērušos Zaļo un zemnieku savienības un Vienotības politiķi - ir jāsaprot, ko īsti Eiropas Padomes amatpersona mums iesaka. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns nevēlas paust konkrētu viedokli par šiem priekšlikumiem, pirms nav iepazinušies ar jau izstrādātu dokumentu.
Bez minstināšanās N. Muižnieka un darba grupas ieteikumus atbalsta Saeimas lielākā frakcija - Saskaņa. Tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs par nepieņemamu uzskata ne tikai to, ka Latvijā joprojām dzimst nepilsoņi. Viņš ir pārliecināts, ka pēc iespējas ātrāk būtu jālikvidē pats nepilsoņu institūts, padarot visus Latvijas iedzīvotājus, kas to vēlas, par pilsoņiem bez naturalizācijas pārbaudījumu izturēšanas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka ģimenēs, kurās abi vecāki ir nepilsoņi, ik gadu piedzimst vidēji 250 bērnu. Pēdējo gadu laikā iespēju dot savam jaundzimušajam Latvijas pilsonību izmantojuši aptuveni 80% nepilsoņu.
Atzīstot, ka Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu cilvēktiesību standartu ieviešanā, N. Muižnieks savās rekomendācijās tomēr norāda uz vairākām vājajām vietām, kuras ieteicams pēc iespējas ātrāk uzlabot.
Piemēram, Latvijai jānovērš trūkumi, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, kā arī sieviešu un bērnu cilvēktiesībām. Tāpat cilvēktiesību komisārs aicina turpināt aktīvu darbu pie lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu cilvēktiesību ievērošanas.
Cilvēktiesību komisāra ieskatā atbildīgajām Latvijas amatpersonām nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas, lai izskaustu ģimenēs un pret sievietēm vērsto vardarbību.
N. Muižnieks arī mudina ratificēt konvenciju, kas cīnās ar šīm problēmām, kā arī aicina Latviju palielināt palīdzības apjomu tiem cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības.