"Vienotība" vēl nepauž atbalstu nodokļu grozījumu priekšlikumam

© F64

"Vienotība" joprojām nav paudusi atbalstu Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) priekšlikumam par atteikšanos no minimālām sociālām iemaksām un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes pieaugumu, kā arī nākusi klājā ar vairākiem saviem ierosinājumiem.

"Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs pēc tikšanās ar premjeru sacīja, ka politiskais spēks ir gatavs tālākai diskusijai par iespējamām izmaiņām. Tomēr "Vienotība" uzskata, ka nepieciešams risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošinājumu, tāpēc vajadzētu pārcelt laiku, nevis atteikties no ieceres par minimālām sociālām iemaksām.

Piebalgs akcentēja, ka minimālās sociālās iemaksas ir pareizs politikas virziens. Ja pašlaik ir grūtības šādas sistēmas ieviešanā no 1.janvāra, tas tās var risināt, pārceļot ieviešanas laiku uz trīs vai sešiem mēnešiem.

Savukārt uzņēmējiem būtu jāļauj izvēlēties - maksāt 15% MUN vai arī pašlaik noteikto MUN likmi kopā ar minimālām sociālām iemaksām.

"Mēs ļoti cienām Ministru prezidentu, mēs gribām palīdzēt viņam, cik varam, bet redzam, ka tur ir nopietnas problēmas gan pašā pieeja, gan risinājuma piedāvājumā," skaidroja Piebalgs.

Pašlaik valdošās koalīcijas partneri diskutē par šiem jautājumiem iknedēļas sanāksmē.

Kā ziņots, Ministru prezidenta priekšlikums paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām pagājušajā nedēļā nebija vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo partija "Vienotība" nav uzreiz paudusi tam atbalstu, skaidrojot to ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.

Kučinskis pēc tikšanās ar “Vienotību” pauda, ka šodien politiķiem būtu jāvienojas par iespējamu risinājumu saistībā ar plānotajām izmaiņām nodokļu jomā, bet šīs nedēļas laikā jāspēj parādīt, kāda būs nākotne pēc 1.janvāra.

Politika

Nacionālā apvienība (NA) sākusi vākt parakstus, lai nosūtītu divus Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei" frakcijas - Jefimiju Klementjevu un Viktoru Pučku - uz valsts valodas prasmes pārbaudi, jo neesot pārliecības par viņu latviešu valodas zināšanām tādā līmenī, lai varētu pildīt deputāta pienākumus.