Nacionāļi atsvaidzina "krievi nāk" retoriku
Nacionālā apvienība, kas jau vairākus gadus vienā partijā vieno Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai!, joprojām nespēj vienoties par vienu līderi un nenoteiktu laiku saglabās divus līdzpriekšsēdētājus. Taču šī neizlēmība partijas kursu neietekmē – nelojālajiem krievvalodīgajiem Latvija jāpamet un krieviski ar medijiem runāt nav ieteicams.
Apvienojot Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pieredzi un Visu Latvijai! degsmi, vienotu politisko spēku izveidoja pirms pieciem gadiem. Lai abu partiju līderi justos vienlīdzīgi, tika pieņemts lēmums, ka partijai uz neilgu laiku būs divi priekšsēdētāji. Taču nav nekā ilgtspējīgāka par pagaidu risinājumiem, un Nacionālā apvienība jau otro kongresu ievēlējusi sev divus priekšsēdētājus - līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu un līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru. Abi partiju vadīja arī līdz šim.
Partijas līderi, jautāti par atteikšanos no sākotnējiem plāniem un par divu līdzpriekšsēdētāju nepieciešamību, ir izvairīgi. Jautājums par ieceri atteikties no diviem līdzpriekšsēdētājiem, izvēloties vienu partijas priekšsēdētāju, Nacionālās apvienības darba kārtībā varētu būt aktuāls tālākā nākotnē.
Stabilitāte ir arī Nacionālās apvienības mērķos un galveno ideoloģisko pretinieku sarakstā. Tā organizācijas kongress aizvadītajā sestdienā pieņēma rezolūciju par «sabiedrības saliedētību un Latvijas rusifikācijas mēģinājumiem».
Šajā dokumentā partija norāda uz pieaugošo Krievijas aktivitāti ar mērķi paplašināt tā dēvēto Krievu pasauli, Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikumu biežāk izmantot krievu valodu saziņai ar Latvijas iedzīvotājiem, krievu valodas lietojuma palielinājumu Latvijas mediju telpā, vājinot latviešu valodas pozīcijas.
Partija arī atgādina, ka tās mērķis ir nacionāla, latviska Latvija, nevis divkopienu valsts. Viens no veidiem, kā šo mērķi sasniegt pēc partijas ieskata, ir veicināt to krievvalodīgo izceļošanu, kuriem nav pieņemama Latvija kā nacionāla valsts.
Rezolūcijā apvienība mudina samazināt un nevis palielināt krievu valodas lomu Latvijas mediju telpā, samazināt finansējumu krievu valodā raidošajiem medijiem Latvijā, mazināt krievu valodas pašpietiekamību Latvijā, īstenot stingru uzturēšanās atļauju piešķiršanas politiku un citos veidos veicināt to krievvalodīgo izceļošanu, kuriem nav pieņemama Latvija kā nacionāla valsts.
To, ka šādu iniciatīvu realizēšana ir nepieciešama partijas biedriem, savā runā skaidroja R. Dzintars. Viņš atgādināja, ka viens no Krievijas plānotajiem scenārijiem Latvijā ir valdība, ko veido partija Saskaņa kopā ar «pērkamām latviešu partijām».
Partijas līdzpriekšsēdētājs uzsvēra, ka kopš apvienības pirmsākumiem šis politiskais spēks aicinājis bez ilūzijām skatīties uz Krievijas plāniem un to, kāda loma šajos plānos varētu būt tautiešiem Latvijā. Tomēr oponenti esot izvēlējušies to nedzirdēt un vīpsnājuši par baidīšanu ar krieviem. Pēc Krimas okupācijas visa pasaule sadzirdējusi to, par ko Nacionālā apvienība brīdinājusi jau sen, atgādināja R. Dzintars.
«Cik aklam jābūt, lai neredzētu, ka simtiem miljonu gan kaimiņos aiz robežas, gan tepat Rīgā un Latvijā tiek zombēti ar ideju, ka jāatjauno Krievijas impērija, lai arī kāds būtu tās jaunais nosaukums,» sacīja politiķis, uzsverot, ka galvenais instruments šajā cīņā esot informācija.
Politiķis pauda neapmierinātību, ka pat nacionāli domājošiem latviešiem bieži vien esot diezgan aptuvens priekšstats par to, kā strādā Krievijas propaganda. «Mums šķiet, ka viņu vienīgais vēstījums ir saistīts ar Krieviju vai tās darbību attaisnošanu. Patiesībā Krievija ļoti detalizēti stāsta katrai valstij īpaši piemeklētus stāstus.» Viņš norādīja, ka Latvijā tas ir stāsts par neizdevušos valsti.