Partija "Vienotība" ir saņēmusi Finanšu ministrijas aprēķinus par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām un izvērtēs to, aģentūrai LETA apliecināja "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
"Vienotībai" par šo jautājumu saruna ar Ministru prezidentu paredzēta pirmdien, 12.decembrī, plkst.13 partijas valdes sēdē, norādīja politiķis.
Vēl pirms informācijas saņemšanas no FM Smiltēns norādīja, ka, tā kā šī ir premjera iniciatīva - visu sagriezt kājām gaisā jeb veikt tik fundamentālas rokādes pirms jaunā gada -, tad "Vienotībai" būtu ļoti riskanti dublēt premjera darbu, nākot ar savu piedāvājumu. Tāpēc no Ministru prezidenta tika gaidīta piedāvājuma precīza analīze par piedāvāto izmaiņu ietekmi uz uzņēmējiem un tūkstošiem, iespējams, pat 100 000 cilvēku, kam nebūs pietiekams sociālais nodrošinājums, sacīja politiķis.
Tāpat premjeram jāskaidro plānoto izmaiņu ietekme uz budžetu, jo atteikšanās no minimālo sociālo iemaksu veikšanas radīšot 70 miljonu eiro iztrūkumu sociālā budžeta ieņēmumos, sacīja Smiltēns. Lai gan premjera iecerētais plāns paredz, ka šis iztrūkums tiks segts ar daļu no mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem, tomēr pašlaik nevarot prognozēt, vai to izdosies panākt.
Pēc Smiltēna teiktā, neskaidrību rada tas, ka nav zināms, kā uzņēmējdarbības vide reaģēs uz šīm izmaiņām. Jāņem vērā, ka, ja mikrouzņēmums būs ar lielāku apgrozījumu, tad tam vajadzēs maksāt lielāku summu nodoklī, savukārt mikrouzņēmumi ar mazu apgrozījumu nodoklī samaksās mazas summas, līdz ar to arī sociālajām iemaksām no šiem maksājumiem varēs novirzīt mazāk līdzekļu, sacīja Smiltēns.
"Vienotība" akcentē, ka jaunais piedāvājums nedrīkst sagraut sociālo budžetu un no šīm pārmaiņām nedrīkst ciest uzņēmējdarbības vide, norādīja partijas vadītāja vietnieks.
Viņš piebilda, ka par šo jautājumu atbildība ir Ministru prezidenta un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) rokās. "Vienotība" šodien atkārtoti pauda savas bažas par to, ka, atceļot plānu par minimālo sociālo iemaksu veikšanu, tiks sagrautas iestrādnes iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam, sacīja Smiltēns.
Politiķis atgādināja, ka uz mikrouzņēmuma režīmu savulaik cilvēki pārgāja masveidīgi, tāpat zināms, ka bieži vien iedzīvotāji netiek nodarbināti uz darba līguma pamata, bet gan ar viņiem tiek slēgts mikrouzņēmuma līgums. Līdz ar to šī sistēma vērtējama kā "atombumba ar degli", jo vidējā termiņā tā var novest pie sociālās katastrofas, kad cilvēki, kas tagad iebilst pret minimālo sociālo iemaksu veikšanu, vēlāk prasīs atbildību no valsts par to, ka viņiem nav sociālās aizsardzības, savas bažas pauda Smiltēns.
Pašlaik šajā jautājumā ir izveidojies "nenormāls haoss", taču "Vienotība" ir konstruktīvi noskaņoti palīdzēt premjeram, tāpēc vēlas iepazīties ar piedāvājuma aprēķiniem, norādīja politiķis. Partijai esot bažas, ka, "nojaucot māju", iedzīvotāju sociālā aizsardzība var nonākt sliktākā situācijā, nekā plānots patlaban.
Kā ziņots, novirzot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) palielinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), MUN darbinieku samaksātās sociālās iemaksas, salīdzinot ar esošo situāciju, 2017.gadā vidēji palielināsies par 62%, bet 2018.gadā - par 84%, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
FM piedāvātais risinājums atteikties no VSAOI mēneša minimālā objekta un palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada paredz ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kopumā, gan sociālo nodrošinājumu.
Patlaban Saeimā pieņemtajā variantā, kas paredz no nākamā gada noteikt MUN likmi 5% apmērā un minimālās sociālās iemaksas, viens mikrouzņēmums vidēji 2017.gadā nomaksātu 3035,16 eiro. Turpretī jaunajā piedāvājumā, kas paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un paaugstināt MUN likmi līdz 15%, viens uzņēmums vidēji 2017.gadā nodokļos nomaksās 2110,2 eiro. Tādējādi jaunajā variantā viens uzņēmums 2017.gadā ietaupīs 924,96 eiro.
"Jaunais variants ļaus arī maza apjoma komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem turpināt piemērot administratīvi vienkāršo MUN režīmu. Lielāks nodokļu sloga samazinājums būs mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu, tādējādi tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte," uzsvēra Jarockis.
Tāpat pēc viņa teiktā, tiks novērsta situācija, kad MUN maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. 2016.gada deviņu mēnešu dati liecina, ka šādu MUN darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8000 līdz 9000. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tikai MUN režīmā.
Jau vēstīts, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām gan joprojām nav vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo "Vienotība" nobremzējusi lēmuma pieņemšanu, aizbildinoties ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.