Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments vienojušies par tādiem pārveidojumiem visu Eiropas Savienības dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumu darbībā, kas ļaušot šiem uzņēmumiem izkonkurēt autopārvadātājus.
Par brīnumlīdzekli dzelzceļa konkurētspējas radīšanai atklāta tagadējo dzelzceļa uzņēmumu sadalīšana tā, lai viens uzņēmums tikai un vienīgi uzturētu sliežu ceļus ar visu pārējo aprīkojumu, bet pārvadājumus veiktu ar sliežu uzturētājiem nekādā veidā nesaistīti uzņēmumi. Tad sliežu uzturētāji centīšoties piesaistīt savām sliedēm pēc iespējas vairāk pārvadātāju, kuri konkurences dēļ pazeminās pārvadājumu tarifus un pelnīs uz pārvadājumu apjoma palielināšanas rēķina. Tādējādi līdz dzelzceļa nozarei nonākusi tā pati ideja, kuras īstenošanu Latvija jau pieredzējusi ar Latvenergo sadalīšanu un kas pašreiz izpaužas Latvijas gāzes dalīšanā. ES dalībvalstu satiksmes ministri un citi pārvadājumu procesa dalībnieki gan teikuši, ka tas nav tik vienkārši, nav tik viennozīmīgi un nav izpildāmi bez daudzām atrunām un izņēmumiem. Tomēr četrus gadus ilgušas sarunas ir novestas līdz lēmumu pieņemšanai. Pirms nedēļas par ES direktīvu paketi nobalsoja Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja. Visa parlamenta balsojums par direktīvām tiek gatavots kā tīri formāla procedūra, kas paveicama pirms Ziemassvētku brīvdienām.
Situācijas izskaidrošanai labi kalpo arī Baltijas piemērs. Trīs valstis šeit savulaik sadalīja vienam un tam pašam padomju Baltijas dzelzceļam piederējušas lokomotīves un vagonus un dažu gadu laikā pieņēma tādus likumus, pēc kuriem izrādījās, ka no divām tehniski identiskām lokomotīvēm, kas iepriekš daudzus gadus braukājušas pa Padomju Savienību, viena vairs neatbilst braukšanai pa Latvijas, otra - pa Igaunijas sliedēm. Tieši tad un tāpēc, ka visām trijām valstīm radās pamatotas cerības iestāties vienā un tajā pašā ES, šīs valstis sajutās tik varenas, ka sacerēja tādus noteikumus, pēc kuriem pa attiecīgās valstiņas sliedēm braukt drīkst tikai dažas attiecīgajai valstiņai piederošās lokomotīves. Katrā valstiņā ir arī speciāls ierēdņu kantoris ar pienākumu novērtēt citu valstu dzelzceļa transporta līdzekļu atbilstību ekspluatācijai, sacīsim, Latvijā, tikai nav manīts, ka šādi kantori būtu kaut ko atļāvuši kaimiņiem. ES uz to reaģēja, jau sen nodibinot īpašu aģentūru, kas varētu dot tiesības ES normām īstenībā atbilstošiem transporta līdzekļiem iebraukt kaimiņvalstīs, ja to iestādes šādu atļauju nedod. Rezultātā kāds simtiņš izdarīgu cilvēku dabūja sev siltas vietiņas Spānijā. Līdz ar jauno direktīvu paketi iestāde dabūs vēl vairāk štata vietu un it kā vairāk tiesību, bet bez atbildes, ko šī iestāde un visa ES iesāks, ja citas valstis rīkosies līdzīgi kā Lietuva, kas izjauca sliežu ceļu uz Latviju.