Mikrouzņēmumu nodoklis draud ar makropolitisku krīzi
Kaut arī pašā nepiemērotākajā brīdī – nepilnu mēnesi pirms jaunā gada – valdības vadītājs saklausījis sabiedrības neapmierinātību par izmaiņām obligāto sociālo iemaksu kārtībā un piedāvā alternatīvu risinājumu, politisko kapitālu ar šādu lēmumu būs grūti audzēt. Straujus manevrus jau apstiprinātās kārtības izmaiņām bremzē Vienotība.
Jau vēstīts, ka, par spīti skaļiem mikrouzņēmēju protestiem, valdošā koalīcija ne tikai pieņēma lēmumu par pakāpenisku mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanu, bet arī nemainīja jau pirms gada ar likumu noteikto kārtību, ka, sākot ar 2017. gadu, par ikvienu darba ņēmēju, pat, ja viņš strādās mazāk nekā pusslodzi, sociālajās iemaksās būs jāmaksā 75%.
Galu galā sabiedrības neapmierinātība un brīdinājumi, ka tiks likvidēti neskaitāmi uzņēmumi, kas līdz šim spēja nodrošināt to īpašniekus, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo premjeru Māri Kučinski tomēr sasniedza.
Rezultātā tikai divas nedēļas pirms pēdējās Saeimas sēdes ZZS pārraudzībā esošā Finanšu ministrija nāk klajā ar piedāvājumu atteikties no obligātajām sociālajām iemaksām. Taču, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus, tā piedāvā no deviņiem uz 15% palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
Uzskatot, ka aktuālajā situācijā šis ir pareizs lēmumus, šo iniciatīvu atbalsta Nacionālā apvienība. Taču Vienotība paziņojusi, ka netic Finanšu ministrijas solījumiem par fiskāli neitrālu ietekmi uz budžetu un gaida, kad Finanšu ministrija nāks klajā ar precīziem aprēķiniem.
Ceturtdien Saeima pieņēma lēmumu, ka tās rudens sesija beigsies 27. decembrī - atlikušas vien divas nedēļas, lai Saeima likumos varētu veikt nepieciešamās izmaiņas. Tādēļ Vienotības lēmums ne tikai bloķē ZZS centienus demonstrēt, ka tā ieklausās vēlētājos, bet arī rada spriedzi koalīcijā.
Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns skaidro, ka organizācija ir gatava atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumu, ja tā spēs pierādīt, ka nodokļa palielināšana tiešām ir fiskāli neitrāla un ne tikai sabalansēs budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, bet radīs sociālās garantijas palielinātā nodokļa maksātājiem.
«Šajā sarežģītajā situācijā mēs nekādā gadījumā negribam pievienot vēl vienu problēmu - valdības nestabilitāti. Lai Finanšu ministrija tagad pastrādā, jo šie jautājumi ir būtiski,» saka E. Smiltēns. Vienotība arī uzskatot, ka labāk atstāt spēkā šobrīd esošo regulējumu, nevis kaut ko nepārdomāti grozīt pāris nedēļas pirms gadumijas svētkiem.
Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka Vienotība situāciju izmanto, lai vājinātu ZZS pozīcijas, un cer, ka tas vairos viņu politiskos reitingus. «Tā pozīcija pierāda, ka viņus šobrīd satrauc reitingu ietekme. Viņi patiešām varēs vājināt šādi ZZS, ja tā sabiedrībai nespēs nodot precīzu savas pozīcijas skaidrojumu, taču apšaubu, ka tas palīdzēs vairot Vienotības popularitāti,» saka eksperts.
Saeimā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme no nākamā gada tiks noteikta sekojoši - mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 5%. Mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanas - 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 8%.