Kučinskis piedāvās samazināt prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien, 12.decembrī, valdības koalīcijas partneriem piedāvās apspriest iespēju samazināt prasības pretendentiem konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars, šovakar valdības vadītājs tiecies ar četriem KNAB priekšnieka atlases konkursa komisijas locekļiem un iepazinies ar Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādātajiem priekšlikumiem izmaiņām konkursa nolikumā.

Kučinskis nolēmis, ka izskatīšanai Koalīcijas sadarbības padomē virzīs piedāvājumu, kas ir vērsts uz pretendentu loka paplašināšanu, informēja Vaivars. Lūgts precizēt, kuras no nolikumā ietvertajām prasībām nākotnē varētu svītrot, premjera preses sekretārs atzina, ka galvenokārt varētu apsvērt iespēju atteikties no prasības, ka pretendentam jābūt pieredzei liela kolektīva vadīšanā.

Minētā prasība pagaidām faktiski liedz uz KNAB priekšnieka amatu kandidēt tādiem nozares profesionāļiem kā prokurori, izmeklētāji un operatīvie darbinieki, jo šīs personas pārsvarā nav vadījušas lielus kolektīvus.

Premjers jau iepriekš LNT raidījumā "900 sekundes" bija paudis, ka piecu cilvēku vadīšana nemaz neesot vieglāka par 50 cilvēku vadīšanu.

Ja koalīcijas partneri spēs vienoties par izmaiņām KNAB konkursa nolikumā un nekādu aizķeršanos nebūs, tad konkurss uz KNAB vadītāja amatu varētu tikt izsludināts nākamā gada sākumā, bet Saeimā piemērotākais kandidāts varētu tikt virzīts martā, iepriekš televīzijā pauda Kučinskis.

LETA jau ziņoja, ka Valsts kancelejas direktoram bija uzdots sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā par KNAB priekšnieka atlasi.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās bez rezultātiem. Lai gan konkursā bija pieteikušies desmit pretendenti, neviens no tiem neatbilda noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu virzīts konkursa otrajai kārtai.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais