Vienotība sola atsākt klausīties vēlētājos
Nāk gada beigas, bet nekas neliecina, ka Vienotības reitingi tuvotos tās priekšsēdētāja Andra Piebalga solītajam 10 procentu slieksnim.
Taču pesimistiski nolaist rokas esot pāragri. Atliek kļūt agresīvākiem, neatteikties no principiem, un vēlētājs atkal iemīļos Vienotību. Pie šādiem cerību pilniem secinājumiem politiskā partija nonāca sestdien notikušajā kongresā. Jūnija sākumā stājoties amatā, A. Piebalgs solīja, ka viņa vadībā Vienotība līdz gada beigām sasniegs vismaz 10% lielu atbalstu, pretējā gadījumā solot uzņemties atbildību. «Man jāatzīst, ka nebiju pietiekami novērtējis sabiedrības lielas daļas izteikti negatīvo noskaņojumu pret Vienotību. Arī manis realizētā programma nav bijusi pietiekama, lai krasi mainītu attieksmi. Sev par attaisnojumu varu tikai teikt, ka es sekoju tam, ko teicu priekšvēlēšanu debatēs un partijas kongresā jūnijā,» kongresā sacīja A. Piebalgs, piesaukdams daudzu nedarbos pieķertu politiķu atrunu, ka īstā atbildība ir pret vēlētāju un vienīgais patiesais reitings - vēlēšanas.
A. Piebalgs neaizmirsa atgādināt, ka Vienotība šodien ir vienīgā no Latvijas partijām, kurai piederība Rietumiem un eiroatlantiskajai pasaulei ir principa lieta. Tādēļ laikā, kad pasaulē plaukst un zeļ populisms, tieši Vienotības atbildība esot noturēt šo attīstības kursu.
Partija arī izdomājusi, kādēļ populisms vēlētājiem kļūst aizvien saistošāks. Proti, ne tikai pilsoņu ilgas pēc spilgtākas un atraktīvākas politikas. To rada arī sabiedrības augošā neapmierinātība ar savas valsts nespēju risināt ilgtermiņa problēmas. Cilvēki jūtas nesadzirdēti un ignorēti.
Tādēļ, lai pierādītu, ka Vienotība ieklausās vēlētājā, viens no pirmajiem darbiem organizācijai būs panākt citādu budžeta pieņemšanas kārtību un pilnībā atteikties no tā dēvētajām deputātu kvotām.
«Deputātiem ir tiesības un arī pienākums iesniegt grozījumus budžetam. Tomēr šoreiz neapmierinātība nav par skaitļiem. Latvijas cilvēki sagaida profesionālu Saeimas darbu, nevis budžeta pīrāga dalīšanu. Viņi uzskata, ka deputātu kvotas ir netaisnīga privilēģija,» pavēstīja partijas, kuras deputāti ar prieku piedalījās šī gada kvotu sadalē, līderis.
Grūti iedomāties, kādā veidā Vienotība varētu panākt, lai Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība pilnībā atteiktos no savām kvotām. Taču A. Piebalga teiktais vedina domāt, ka uz nopietniem ķīviņiem ar koalīcijas biedriem Vienotība nebūs gatava: «Nedrīkstam pieļaut, ka politisku ķildu dēļ cieš valsts rīcībspēja. [..] Vienotība ir konstruktīva un valstiski motivēta partija, kurai vairāk par varas pozīcijām rūp kopējā lieta. Sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā valdības un koalīcijas stabilitāte ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.»
Diskutējot par pašvaldību vēlēšanām, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis rosināja un partija šo rosinājumu atzina par labu esam, ka ar likumu jāreglamentē tas, cik termiņus pēc kārtas viens cilvēks var ieņemt konkrētas pašvaldības priekšsēdētāja amatu. V. Dombrovskis uzskata, ka nedrīkstētu būt vairāk par diviem.
Ņemot vērā, ka šobrīd valdību vadošās ZZS sadarbības partneris Aivars Lembergs vada Ventspili jau vairāk nekā 20 gadu, var prognozēt, ka Saskaņa, kuru pārstāvošais Nils Ušakovs kandidēs uz trešo Rīgas mēra amata termiņu, šajā jautājumā iegūs spēcīgu sabiedroto.
Vienotība labprāt ieviestu arī citus jauninājumus. Piemēram, organizācijas kandidāts uz Rīgas mēra amatu Vilnis Ķirsis rosina noteikt, ka pašvaldības izdevumi atalgojumiem tiek fiksēti un nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu no pašvaldības budžeta.
Savukārt Olafs Pulks mudina pašvaldībās nošķirt lēmējvaru no izpildvaras - panākt, lai ievēlētie politiķi vai partiju biedri nevarētu kļūt par pašvaldību uzņēmumu vadītājiem vai valdes locekļiem.