Deputātu kļūdu labošana var kaitēt pedagogiem

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Valdībai pēc būtības būtu jākrīt. Šādu viedokli, komentējot Valsts prezidenta teikto, ka otrreizējai caurskatīšanai Saeimā viņš atdos budžetu pavadošo likumprojektu paketē ietilpstošo Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un, iespējams, arī citus likumus, pauž opozīcija. Tas gan būtu mazākais ļaunums, jo dažu likumu atgriešana Saeimā nozīmētu reformu apstādināšanu.

«Esmu pārliecināts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai,» Latvijas Televīzijas raidījumā 1 : 1 teica prezidents. Viņš arī norādīja, ka atpakaļ varētu atgriezt arī Izglītības likumu, kurā steidzamības kārtā iebalsoja tā dēvēto pedagogu lojalitātes normu.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka valdībai izteikta neuzticība, ja Saeima, balsojot par budžetu, to noraida. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kritizētie likumi ir tikai budžeta likumu pavadošie. Tomēr tie ir cieši integrēti pašā budžeta likumā. Piemēram, Izglītības likumā nostiprināti pedagogu atalgojuma reformai nepieciešamie līdzekļi, bet Mikrouzņēmumu nodokļa likums, atceļot nodokļu atvieglotu maksāšanu, valstij paredzējis lielākus ienākumus, kuru sadale turpmākajos gados atrunāta budžeta ietvara likumā.

Ņemot vērā šo argumentu, opozīcijas partijas norāda, ka, atgriežot otrreizējai caurskatīšanai vienu vai vairākus budžeta pieņemšanas laikā apstiprinātos likumus, R. Vējonis apšaubītu arī paša budžeta kvalitāti un tādējādi izteiktu neuzticību premjerministram Mārim Kučinskim un viņa vadītajai valdībai.

«Nav iespējams atgriezt vienu likuma pantu, neatgriežot visu likumu. Līdzko to atgriež, kaut uz īsu brīdi, tiek apstādināts arī viss budžets. Tas savukārt nozīmē, ka Valsts prezidents būs atlaidis Māri Kučinski,» saka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Viņš gan nenoliedz, ka lojalitātes norma Izglītības likumā būtu jāievieš, taču uzskata, ka to nevajadzēja darīt steidzamības kārtā, sasaistot ar budžetu. «To visu lēnām varēja izdiskutēt un izpīpēt,» uzskata politiķis.

Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kas jau lūdzis R. Vējonim atgriezt Saeimai Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, uzskata - ja prezidents tā rīkosies, viņš būs paudis neuzticību valdībai.

«Tas būtu politiskais vēstījums sabiedrībai, ka Valsts prezidents ir gatavs politiķiem norādīt, ka tā rīkoties nedrīkst. Likumu atgriešana de facto nozīmētu, ka atgriezts arī budžeta likums, jo tie ir neatņemama budžeta sastāvdaļa. Tādēļ pēc būtības valdībai būtu jākrīt,» uzskata M. Bondars.

Taču koalīcijas politiskie spēki un konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka opozīcija izdarījusi nepareizus secinājumus. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda, ka saskaņā ar likumu valdība krīt tikai tad, ja Saeimā netiek apstiprināts budžets - tas tika izdarīts agrā 24. novembra rītā. Tāpēc prezidenta tālākā rīcība valdības stabilitāti neietekmē, taču rada citus draudus. Atgriežot, piemēram, Izglītības likumu, var rasties situācija, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā gadā, bet līdz tam brīdim valsts nespēs pildīt saistības ar pedagogiem par algu izmaksāšanu.

Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka likums jau ir pieņemts un tā atgriešana nerada juridiskas sekas valdībai. «Nav nekādu juridisku šķēršļu prezidentam uzlikt veto šiem likumiem, bet tas nenozīmē, ka valdībai izteikta neuzticība,» saka eksperts un piebilst, ka līdz šim Latvijā nav bijuši gadījumi, kad prezidents izmanto savas veto tiesības uz likumiem, kam ir būtiska finansiāla ietekme uz budžetu.



Svarīgākais