Pēc Krievijas paziņojumiem par krievu valodas stāvokli bijušās PSRS valstīs Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim būtu bijis pareizāk kādu laiku nogaidīt, jo pretējā gadījumā var rasties iespaids, ka prezidents ir saskaņojis savu rīcību ar Krievijas Ārlietu ministriju (ĀM), uzskata Saeimas deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK).
Deputāts gan prezidentam piedēvējis viņa veidotas ekspertu grupas izteikumus, par kuriem Vējonis savu vērtējumu nav sniedzis. Pats Vējonis pēc tikšanās ar minēto ekspertu grupu ir vien uzsvēris, ka Latvijā nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi.
Politiķis skaidro, ka 17.novembrī Krievijas aģentūra TASS izplatīja Krievijas ĀM paziņojumu, ka bijušās PSRS valstīs ir apdraudēta krievu valoda un tur nepieciešams krievu valodai piešķirt īpašu tiesisku statusu. Ņemot vērā, ka šajās teritorijās dzīvo daudz krievvalodīgo, jautājums esot jāvirza Krievijas ārpolitikas dienas kārtībā. Kā īpaši satraucošs tika novērtēts krievu valodas stāvoklis Latvijā un Igaunijā.
Pēc šāda paziņojuma Vējonim esot vajadzējis pagaidīt pāris nedēļas, pirms izteikties par līdzīgiem jautājumiem. "Pretējā gadījumā daudziem liekas, ka viņš saskaņo savu rīcību ar Krievijas ĀM, kam mēs, protams, neticam. Latvijas prezidents realizē savu neatkarīgu politiku, kas ir ne tikai Latvijas tautas, bet arī latviešu tautas interesēs," pauž deputāts.
Šnore ironizē, ka, "protams, tā ir sakritība, ka prezidents Vējonis, kurš nesen palīdzēja Krievijas investoriem izvairīties no papildu iemaksu veikšanas Latvijas budžetā saskaņā ar termiņuzturēšanās atļaujas programmu, tieši tagad aizliek vārdu par krievu valodu".
Deputāts domā, ka Krievijas paziņojums esot "pozīciju iezīmēšana", pirms varu ASV drīzumā pārņems jaunais prezidents Donalds Tramps. "Pirms tas ir noticis, Krievija nolēmusi sūtīt viņam signālu un demonstratīvi iezīmēt savu teritoriju. Līdzīgi kā tas notiek dzīvnieku pasaulē - tā, lai jaunais kolēģis jau no paša sākuma saprastu, kas kuram pieder," domā Šnore. Viņa skatījumā valstu robežas redzamas kartē, bet ietekmes sfēras iezīmē citādi - ar simboliem un vēstījumiem. To mērķis esot vāji slēptā veidā konkurentam norādīt, kur beidzas viņa teritorija un kur sākas sveša.
"Krievija, kā zināms, par savu allaž uzskatījusi bijušo PSRS. Ja nu kāds to piemirsis, tad nedēļu pēc ASV prezidenta vēlēšanām Kremlis to atkal izlēma publiski skaļi atgādināt, izmantojot šim mērķim leģendāro TASS ziņu aģentūru, caur kuru savus vēstījumus pasaulei parasti novadīja PSRS līderi, sākot ar Josifu Staļinu," pauž politiķis.
"Kā pēc burvju mājiena pēkšņi sāka pienākt satraucošas ziņas no Igaunijas. 19.novembrī portāls "Postimees.ee" ziņoja, ka Igaunijas Centra partija negaidīti izvirzījusi prasību par pāreju uz krievu valodu Igaunijas bilingvālajās skolās. Latvijā savukārt daudzus šokējis prezidents Vējonis, kurš 22.novembrī savā mājaslapā publicēja aicinājumu nevairīties Latvijā runāt krieviski: "Atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu (..) Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā"," sūkstījās deputāts.
Šnore gan pats precizē, ka tas nemaz nav Vējoņa teiktais, bet gan citāts no prezidenta ekspertu grupas ziņojuma, kura autoru vidū ir zinātnieks Deniss Hanovs, bijusī NTV un LTV7 darbiniece Olga Proskurova un kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns.
Kā ziņots, Vējonis, iepazīstoties ar otrdien publicēto Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka. Kā aģentūrai LETA norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.
Siksnis stāstīja, - pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas Vējonis detalizēti iepazīsies ar Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, lai pieņemtu kādus lēmumus, kurus ekspertu ieteikumus atbalstīt un kādas būs nākamās darbības.
Jau vēstīts, ka eksperti cita starpā norādījuši, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Viņu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos.
"Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā," norādīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā.