Dombrovskis: Ja nosacījumi būs izpildīti, varētu sākt nākamā maksājuma sagatavošanu Ukrainai

© F64

Ja piepildās attiecīgie scenāriji, faktiski no Eiropas Komisijas (EK) puses varētu sākt strādāt pie nākama maksājuma sagatavošanas Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Dombrovskis atzina, ka pēdējo gadu laikā Ukraina ir veikusi ļoti nopietnas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Ukraina ir atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes - šogad 1-2% robežās, nākamgad jau 2-3% robežās. Tāpat samazināta inflācija līdz viencipara skaitlim, tiek pildīti budžeta deficīta mērķi. "Kopumā var teikt, ka situācija stabilizējas," viņš norādīja.

Attiecībā uz Makrofinansiālās palīdzības programmu Dombrovskis uzsvēra, ka faktiski vienīgais nosacījums, kas ir palicis neizpildīts, ir saistībā ar noteiktiem eksporta aizliegumiem, kas ir pretrunā ar Brīvās tirdzniecības līgumu, ko noslēgusi Eiropas Savienība (ES) un Ukraina.

"Konkrēti par koksnes eksporta aizliegumu, un samitā mēs šo jautājumu pārrunājām. No prezidenta un Ukrainas valdības puses bija apliecinājums, ka viņi ir gatavi pie šī jautājuma strādāt. Valdība jau ir sagatavojusi likumprojektu, kas tagad var tikt iesniegts Ukrainas Radā un pieņemts līdz gada vidum," klāstīja EK viceprezidents.

"Ja šis scenārijs piepildās, faktiski no EK puses mēs varam sākt strādāt pie nākamā maksājuma sagatavošanas un nākamā gada janvārī tādā gadījumā veikt nākamo 600 miljonu izmaksu," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka minētās programmas laikā ES paredzējusi nosegt Ukrainas tūlītējās finansēšanas vajadzības, vienlaikus atbalstot valsts ekonomikas stabilizēšanu.

Turklāt ES makrofinansiālā atbalsta programma sniedz palīdzību Ukrainas varasiestādēm īstenot svarīgas reformas valsts finanšu pārvaldes un sociālā nodrošinājuma jomās, enerģētikas nozarē, biznesa vides un finanšu sektoros.

Sniedzot atbalstu Ukrainas valdībai ar reformu īstenošanu šajās nozarēs, ES iecerējusi palīdzēt valstij nodrošināt pamatus, lai tā spētu atgriezties pie ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais