Šodien vairākums Eiropas Parlamenta deputātu gatavojas balsot par juridiski nesaistošu aicinājumu pārtraukt Turcijas uzņemšanas ES sarunas. Gan Eiropas Komisija, gan vairākums dalībvalstu gan neuzskata to par labāko risinājumu, bet Turcijas autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans nav palaidis garām iespēju noniecināt eiroparlamentāriešus.
«Mūsu acīs šim balsojumam nav nekādas vērtības. Viņu roku cilāšana [balsojumā] netraucēs Turcijas cīņai par tās neatkarību un nākotni,» AFP citē R. T. Erdogana sacīto. Tāda bijusi viņa reakcija uz otrdien notikušajām debatēm Eiroparlamentā, kuru laikā gan konservatīvo, gan sociālistu, gan liberāļu grupu līderi paziņoja, ka aicina EK «iesaldēt» iestāšanās sarunas ar Turciju, šādi reaģējot uz plašajām represijām, ko R. T. Erdogana režīms izvērsis pēc neveiksmīgā 15. jūlija valsts apvērsuma mēģinājuma. Reuters atgādina, ka šo mēnešu laikā arestēti vairāk nekā 36 000 cilvēku, vēl 110 000 zaudējuši darbu, slēgtas gan mācību iestādes, gan mediji. Turcijas valdība izmantojusi situāciju, lai vērstos ne tikai pret ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena piekritējiem, bet arī opozīcijā esošo kurdu partiju, vairāki no kuras deputātiem ir apcietināti.
Turcijā notiekošo kritizējuši daudzi ES un Eiropas valstu politiķi, tomēr lēmumu pieņēmēji acīmredzot bažījas, ka sarunu oficiāla apturēšana nozīmēs arī to, ka tiek lauzta martā noslēgtā vienošanās par migrācijas krīzes novēršanu un no Turcijas ceļā uz Grieķijas salām atkal dosies laivas ar desmitiem un simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu. Šī vienošanās jau tāpat ir apdraudēta, jo Turcija solīto bezvīzu režīmu ar Šengenas zonas valstīm nesaņēma līdz jūlija nogalei, kā bija solīts, un, visticamāk, tas netiks ieviests arī līdz gada nogalei. Turklāt jāņem vērā, ka iestāšanās sarunu oficiāla apturēšana būtiski nemainīs pašreizējo situāciju - šīs sarunas jau tāpat knapi virzās uz priekšu.
ES komisāre ārlietu politikas jautājumos Federika Mogerīni, uzstājoties Eiroparlamentā, uzsvaru likusi uz to, ka sarunu iesaldēšana nav izdevīga nedz ES, nedz Turcijai. «Labākais veids, kā stiprināt demokrātiju Turcijā, ir sadarbība ar šo valstu, atvērti saziņas kanāli,» viņa paziņojusi. Lai gandrīz pusgadu nav redzams, kā Brisele cenšas stiprināt demokrātiju, sarunu turpināšanu ar Turciju atbalsta teju vai visas dalībvalstis - atskaitot Austriju, kas kategoriski ir pret, kā arī Beļģiju un Luksemburgu, kas vēl svārstās. Bet tikmēr R. T. Erdogans turpina šantažēt Eiropu, gan apsūdzot to kurdu teroristu atbalstīšanā, gan filozofējot par to, ka Turcijai, iespējams, izdevīgāk pievienoties nevis ES, bet Šanhajas sadarbības organizācijai, kur vadošās lomas ir Ķīnai un Krievijai, gan klaji piedraudot Briselei - ja iestāšanās sarunas uz priekšu nevirzīsies Ankarai vēlamajā ātrumā, nākamgad Turcijā varētu tikt sarīkots referendums par dalību ES, kura iznākums būs negatīvs.