Kalniņa-Lukaševica: ES dalībvalstis nedrīkst pieļaut naida kurināšanu

© Lauris Aizupietis/ f64 photo agency

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāaizsargā demokrātiskās vērtības un tās nedrīkst pieļaut naida kurināšanu, dezinformāciju un propagandas izplatīšanos Eiropas informatīvajā telpā, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas laikā Strasbūrā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Kalniņa-Lukaševica piedalījās EP plenārsesijā, kuras laikā ar EP deputātiem apsprieda Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatu un Latvijas intereses ES daudzgadu budžetā.

Spriežot par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumiem, parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību ES dalībvalstīm aizsargāt Eiropas kopējās demokrātiskās vērtības un nepieļaut naida kurināšanu, dezinformācijas un propagandas izplatīšanos Eiropas informatīvajā telpā.

"Ir nepieciešams ieviest skaidru jurisdikciju un vienkāršot procedūras, lai izveidotu situācijai atbilstošu audiovizuālo mediju reģistrēšanas un licencēšanas mehānismu," tiekoties ar EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāju Silviju Kostu, norādīja parlamentārā sekretāre.

Savukārt sarunās ar EP ziņotāju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu Sabīni Ferheienu parlamentārā sekretāre informēja, ka Baltijas valstīs atbildīgās institūcijas ir vairākkārtīgi novērojušas naida kurināšanas gadījumus, kurus izplata Krievijas valdības kontrolēti mediji, kas reģistrēti citās ES dalībvalstīs. Tomēr iespējas novērst šo dezinformāciju un naida runu ir ierobežotas, jo ES trūkst koordinējošu un labi darbojušos mehānismu šādiem gadījumiem.

Tiek sagaidīts, ka ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi izveidos sistēmu, kas liks dalībvalstīm ātri reaģēt gadījumos, kad cita dalībvalsts vēršas pie tās ar fiksētiem pārkāpumiem pārrobežu pārraidītajās programmās, uzsvēra ĀM pārstāve. Papildus viņa aicināja neatbalstīt un nevirzīt priekšlikumus, kas samazinātu dalībvalstu iespējas reaģēt situācijās, kas apdraud nacionālo drošību vai kurina naidu.

Tiekoties ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Iekšējās budžeta jautājumu grupas vadītāju Berndu Kelmelu, Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka, ņemot vērā Eiropas jaunos izaicinājumus - migrācijas krīzi, drošības jautājumus un "Brexit" -, ES stratēģiskajām prioritātēm ES daudzgadu budžetam pēc 2020.gada ir jābūt līdzsvarotām, un finanšu sadalījumam starp dažādām politikas jomām, ieskaitot kohēziju un kopējo lauksaimniecības politiku, jābūt proporcionālam.

Vizītes laikā parlamentārā sekretāre ar EP deputātiem apsprieda arī jautājumus par Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp ES un Kanādu (CETA) ratifikācijas procesu un tā provizorisko piemērošanu, izstrādē esošo regulējumu attiecībā uz mobilo sakaru viesabonēšanas vairumtirgiem un citus jautājumus.

EP plenārsēdes Strasbūrā notiek reizi mēnesī.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.