Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņas, nosakot sodu par informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem.
Minētās pilnvaras paredzētas Saeimas pieņemtajos grozījumos likumā par VID, par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā.
Grozījumi likumos nosaka gadījumus, kādos VID pieņems lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, tāpat noteikta kārtība, kādā tiek atjaunota tīmekļa vietnes darbība, kā arī noteikti gadījumi un kārtība, kādā tiek noteikts domēna ".lv" pārreģistrācijas aizliegums. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām.
Domēna vārda atslēgšana paredzēta normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, piemēram, tīmekļa vietne tiek izmantota nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai, kuras rezultātā nodokļu maksātājam rodas nodokļu saistības Latvijā. Arī gadījumā, ja nerezidentam jeb ārvalstu komersantam saistībā ar tīmekļa vietnes darbību rodas pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, bet šis pienākums nav izpildīts, izņemot gadījumu, kad komercreģistrā ir reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle, VID būs tiesības pieņemt lēmumu par šā nerezidenta domēna vārda atslēgšanu.
Kā norāda grozījumu autori, Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildu šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto katrs desmitais uzņēmums. VID dati liecinot, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Iepriekš valdības sēdē nozares pārstāvji ministrus informēja par bažām, kas saistītas ar Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu, norādot, ka tīmekļa vietņu bloķēšana būs nesamērīga un neefektīva, jo, bloķējot vienu vietni, tiks bloķētas arī citas vietnes, kurās netiek veikti likumpārkāpumi. Diskusijas gaitā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) centās kliedēt nozares bažas, norādot, ka FM priekšlikums nav saistīts ar e-komercijas ierobežošanu, bet gan vēlmi, lai e-komercijas darbība notiktu godīgi.
Patlaban regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles.
Izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.