Saeima šodien, galīgajā lasījumā skatot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neatbalstīja gan priekšlikumu, kas paredz diferencēt nodokļa likmi pēc ienākumu apmēra, gan ierosinājumu piemērot mazāku likmi, ja ienākums gadā pārsniedzis miljonu eiro.
Saeimas frakcijas ''Saskaņa'' deputāts Igors Pimenovs sēdē uzsvēra, ka Latvijā jāievieš progresīva nodokļu sistēma, lai slogu pārnestu no mazāk atalgotiem cilvēkiem uz vairāk pelnošiem.
Pimenova priekšlikums paredzēja, ka IIN likme ir 0% apmērā vienai gada apliekamā ienākuma daļai, kura nepārsniedz 1920 eiro, 15% vienai gada apliekamā ienākuma daļai, kura veidojas, atskaitot 1920 eiro no gada apliekamā ienākuma summas, un kas nepārsniedz 5280 eiro, 25% vienai gada apliekamā ienākuma daļai, kura veidojas, atskaitot 7200 eiro no gada apliekamā ienākuma summas, un kas nepārsniedz 10 800 eiro, 35% vienai gada apliekamā ienākuma daļai, kura veidojas, atskaitot 18 000 eiro no gada apliekamā ienākuma summas.
Tāpat parlamenta atbalstu neguva Latvijas Reģionu apvienības deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums, kas paredz, ka nodokļu likme, kura jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, kas taksācijas periodā pārsniedz 1 000 000 eiro, ir 10%.
Bondars klāstīja, ka šādu cilvēku pērn Latvijā nav bijis, bet 2014.gadā bija viens. Deputāta ieskatā Latvija zaudē starptautiskajā konkurencē par darbaspēku un kapitālu, tāpēc šādi grozījumi to varētu veicināt.
Opozīcijas deputāta priekšlikums gan izpelnījās kolēģu kritiku.
Saeima sēdē atbalstīja nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļautos grozījumus likumā par IIN, kas tostarp paredz ar IIN neaplikt stipendijas, ko maksā komersants, biedrība vai mazais uzņēmums, un stipendijas, ko maksā ārstniecības iestāde.