Partiju "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" (NSL) Saeimas frakcijas aicinājušas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai šodien Saeimā pieņemtos likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.
Līdz šim tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bija bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk par deviņiem mēnešiem pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Šodien Saeimā pieņemtie likuma grozījumi, kas stāsies spēkā no nākamā gada, nosaka, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā.
"Saskaņa" ir pārliecināta, ka ar šiem grozījumiem tiks pārkāpts Satversmes 109.pants, par kuru Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tas garantē iedzīvotājiem tiesības uz stabilu, prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, aģentūrai LETA norādīja deputāts Andrejs Klementjevs (S).
Politiskais spēks arī vērš uzmanību, ka grozījumi stāsies spēkā no 2017.gada 1.janvāra un pārejas perioda neparedzēšana pārkāpj tiesiskās paļāvības principu.
Savukārt NSL iebilst pret likuma izmaiņu pieņemšanu, jo uzskata, ka ar tiem tiek pārkāpts Satversmē noteiktais tiesiskās paļāvības princips, aģentūru LETA informēja partijas pārstāvis Valdis Freidenfelds. NSL uzsver, ka cilvēks, kas pašlaik strādā un ir apdrošināts bezdarba gadījumam, pēc 2017.gada 1.janvāra var zaudēt tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, lai gan tagad pēc apdrošināšanas iemaksu veikšanas viņam tas tiek garantēts.
NSL arī uzskata, ka, izskatot iesniegtos priekšlikumus, ir pārkāpts Saeimas Kārtības rullis, jo Saeimas sēdē sākumā nebalsoja par priekšlikumiem, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma - šajā gadījumā opozīcijas priekšlikumiem.
Politiskā spēka ieskatā diskutējams ir arī likumprojekta anotācijā sniegtais pamatojums grozījumu nepieciešamībai, tas ir, ka turpmāk no sociālā budžeta līdzekļiem tiks finansētas Nodarbinātības valsts aģentūras darbs.
Viens no minēto likuma grozījumu mērķiem ir cīnīties ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, iepriekš skaidrojusi Labklājības ministrija. Ministrijā uzsver, ka ar likuma grozījumiem tiktu nodrošināts, ka sezonālo darbu veicēji sociālās apdrošināšanas iemaksas veic vismaz divu sezonu laikā, un līdz ar to daļa izmaksu tiek pārnesta atpakaļ uz darba devēju, pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.