Valsts prezidents sācis izvērtēt NBS komandiera amata kandidātu

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis izvērtēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amata kandidātu, NBS Apvienotā štāba priekšnieku Leonīdu Kalniņu, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šodien Rīgas pilī iepazīstināja prezidentu ar viņa izvirzīto NBS komandiera amata kandidātu. Tikšanās laikā tika pārrunāti kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts pretendents, pirms prezidents lems par to, vai virzīt kandidatūru apstiprināšanai Saeimā.

"Svarīgi, lai kandidāts būtu autoritāte NBS personāla vidū, lai viņam būtu komandiera un štāba vadīšanas, kā arī starptautisko operāciju pieredze," uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka liela nozīme būs arī citu prasmju un zināšanu izvērtēšanai.

Amatpersonas pārrunāja arī citus aktuālos jautājumus aizsardzības un drošības jomā. Vējonis norādīja, ka Aizsardzības ministrijai ir jāpaveic viss nepieciešamais, lai nākamajā gadā uzņemtu Kanādas vadīto NATO daudznacionālo spēku bataljonu.

Tikšanās laikā aizsardzības ministrs iepazīstināja prezidentu arī ar citiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, pakāpeniski palielinot izdevumus valsts aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta 2018.gadā.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

LETA jau vēstīja, ka 25.oktobrī NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube informēja Nacionālo drošības padomi par iesniegumu Vējonim, kurā lūdza viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

Savukārt šodien, 22.novembrī, aizsardzības ministrs NBS komandiera amatam ieteicis virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Kalniņu.

Politika

Lai sargātu savas robežas pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un militāriem draudiem, Baltijas valstis kopā ar Somiju, Norvēģiju un Poliju pērn vienojās izbūvēt tā saukto dronu sienu. Pagājis jau gandrīz gads, taču projekts joprojām ir tikai ideja un tam nav konkrētas aprises. Igauņi ar ideju vērsās arī Eiropas Komisijā, cerot uz atbalstu, taču finansējumu komisija atteica, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.