Merkele "vērtības" gatava aizsargāt niknā vēlēšanu cīņā
Vācijas kanclere Angela Merkele apstiprinājusi, ka nākamgad paredzētajās vēlēšanās jau ceturto reizi kandidēs uz valdības vadītājas amatu, lai gan apzinās, ka šoreiz viņu gaida pati sīvākā priekšvēlēšanu cīņa – Kristīgo demokrātu (CDU) pozīcijas centīsies apdraudēt gan labējā, gan kreisā spārna konkurenti.
Kanclere jau deklarējusi, ka cīnīsies par «mūsu vērtībām un mūsu dzīvesveidu», un politologi uzskata - laikā, kad pasaulē valda zināmas jukas (Brexit, Donalda Trampa ievēlēšana, konflikti un migrantu plūsmas), apdomīgie vācieši varētu atbalstīt A. Merkeli, kuru uzskata par stabilitātes garantu.
Svētdienas vakarā sarīkotajā preses konferencē 62 gadus vecā A. Merkele sacījusi, ka lēmums par atkārtotu kandidēšanu uz kancleres amatu neesot bijis viegls, taču viņa jutusi, ka šajos «īpatnēji sarežģītajos, pat nedrošajos laikos» viņai ir pienākums turpināt kalpot Vācijai un izmantot visas savas prasmes un iemaņas. A. Merkele uzsvērusi «demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību ievērošanas» lielo nozīmi, taču tajā pašā laikā aizrādījusi, ka ir diezgan dīvaini, ka virkne pārāk aizrautīgu komentētāju jau sākuši viņu dēvēt par «brīvās pasaules pēdējo balstu». Kanclere uzsvērusi, ka vienatnē nevienam nav pa spēkam glābt nedz pasauli, nedz Eiropu, nedz pat Vāciju.
Lai gan beidzamo mēnešu laikā CDU piedzīvojusi pazemojošus zaudējumus vairāku Vācijas federālo zemju vēlēšanās, pēc politologu domām, A. Merkelei ir lielas cerības vēl uz četriem gadiem palikt kanclera krēslā, šādā veidā atkārtojot pašas politiskā skolotāja Helmūta Kola rekordu. Runas par iespējamo kreiso spēku koalīcijas veidošanu palikušas tikai runu līmenī, un, visticamāk, arī pēc nākamajām vēlēšanām Vācijā saglabāsies valdošā, tā dēvētā lielā koalīcija, ko veido Kristīgie demokrāti, Kristīgie sociālisti un sociāldemokrāti. Lai gan šā gada sākumā A. Merkeles reitingus krietni pabojāja nepārdomātā migrācijas krīzes risināšana (par atvērto durvju politiku daudzi Vācijā nav sajūsmināti), nule kā publicētie Bild am Sonntag dati liecina - 55% valsts iedzīvotāju atbalsta viņas palikšanu kancleres amatā. AFP atgādina, ka augustā līdzīgi domāja vien 42% aptaujāto, un tas varētu liecināt, ka valdības vadītājai jau izdevies pārvarēt uzticības krīzi.
To pašu gan nevar sacīt par viņas vadīto partiju. Šonedēļ publiskotie socioloģisko pētījumu institūta Emnid dati liecina, ka CDU atbalsta 33% vēlētāju jeb par 9% mazāk nekā beidzamajās Bundestāga vēlēšanās 2013. gadā. Tajā pašā laikā partija saglabā drošu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem - sociāldemokrātus gatavi atbalstīt 24% vēlētāju, par labējo Alternatīvu Vācijai (AfD) gatavi balsot 13%, bet par Zaļajiem - 12% vēlētāju. Ja šāds spēku samērs saglabāsies arī līdz vēlēšanām, A. Merkelei ceturtais amata termiņš būs nodrošināts. Jāpiebilst, ka precīzs vēlēšanu datums vēl nav izsludināts, taču zināms, ka tām jānotiek laikā no 2017. gada augusta beigām līdz oktobra beigām.