Šodien no Saeimas tribīnes Vienotības frakciju pārstāvošajam Veiko Spolītim par nekvalitatīvu parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadīšanu izteiks par ētikas normu pārkāpumu bargāko deputātam piemērojamo sodu – rakstisku brīdinājumu. Taču epopeja ap parlamentārajām komisijām vēl nebeidzas.
Jau vēstīts, ka V. Spolīša vadītā pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisija darbu pabeidza bez rezultāta, jo ar viņa vadību neapmierinātie deputāti neparakstīja komisijas gala ziņojumu. Vēlāk Saeimas vairākums arī atbalstīja komisijas vadītājam un tās sekretāram adresēto aicinājumu atmaksāt valstij komisijas darbības laikā nopelnīto algu.
Šis aicinājums gan nav saistošs, un pagaidām nekas neliecina, ka kāds no deputātiem grasītos to izpildīt. Savukārt opozīcija pa to laiku cietusi vēl vienu sakāvi. Saeima noraidījusi tās deputātu iesniegto priekšlikumu grozīt Saeimas Kārtības rulli un tajā noteikt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība jāuztic kādam no tiem deputātiem, kas rosinājuši komisijas izveidošanu.
Saskaņu pārstāvošais Ivars Zariņš uzskata, ka tikai šādā veidā būtu iespējams nodrošināties, ka komisija patiešām būs spējīga patiesi izmeklēt kādu valdošo partiju pieļauto kļūdu vai nodarījumu.
Ņemot vērā, ka Latvijā parlamentārās izmeklēšanas komisiju dibināšanu pārsvarā rosina opozīcijas spēki, izmantojot šo institūciju kā platformu komunikācijai ar vēlētāju, nav brīnums, ka koalīcijas partijas šīs aktivitātes cenšas neitralizēt, komisijas vadībā ieceļot savus pārstāvjus.
Koalīcijas pārstāvji neslēpj, ka, viņuprāt, ar katru nākamo sasaukumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas opozīcija izmanto nevis darba darīšanai, bet tā imitācijai un vēlētāju balsu makšķerēšanai ar populistiskiem saukļiem. Tādēļ esot tikai normāli, ja konstruktīvā koalīcija tur roku uz pulsa un iespēju robežās kontrolē opozicionārus.
Taču I. Zariņš nav ar mieru saglabāt status quo un kaldina plānus, kā nostiprināt opozīcijas varu nākamajās parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Viņaprāt, situācijā, kad opozīcijai būs lielāka teikšana parlamentārajā izmeklēšanā, valdošās partijas būs spiestas rīkoties atbildīgāk.
«Ja sabiedrība uzzinātu, kāda bija patiesībā Latvijas Krājbankas uzraugu rīcība, kas pieļāva mahinācijas, kas radīja simtiem miljonu zaudējumus. Ja sabiedrība uzzinātu, ka bija nepieciešami vien 200 miljoni eiro, lai, sedzot saistības ar rezidējošajiem noguldītājiem, paglābtu valsti no Parex bankrota radītās krīzes, bet tika iztērēts miljards. Ja sabiedrībai būtu iespējams uzzināt patiesību un prasīt atbildību par to - vai tas nepadarītu valsts varu atbildīgāku,» jautā deputāts, kurš gatavs uzsākt plašāku diskusiju par opozīcijas lomu un apsver pat rīkot referendumu, lai vēlētājs pauž savu viedokli par valdošās koalīcijas atbildības līmeni dažādu lēmumu pieņemšanā.
Šai idejai viņam gan būs grūti atrast atbalstītājus Saeimā, jo arī opozīcijā pastāv viedoklis, ka tai jau ir privilēģija dibināt izmeklēšanas komisijas un koalīcijas vairākums opozicionāriem šo prieku neliedz, kā tas notiek vairākumā valstu. Turklāt ir apšaubāms, ka likumā noteiktos 150 tūkstošus vēlētāju parakstu, kas nepieciešami referenduma sasaukšanai, būtu iespējams savākt pietiekami ātri, lai šo procesu izmantotu priekšvēlēšanu cīņās.
Koalīcijas vai opozīcijas piesaukto iemeslu dēļ kopš neatkarības atgūšanas dibinātas vairāk nekā 20 parlamentārās izmeklēšanas komisijas, un neviena nav nesusi dibinātāju solītos rezultātus.