Bergmanis: ES un NATO sadarbībā vēl jāiegulda daudz pūļu

© Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency

ES un NATO sadarbībā starptautiskajās operācijās vēl nepieciešams ieguldīt daudz pūļu, aģentūrai LETA pa tālruni no Briseles pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē aizsardzības ministru formātā Briselē.

Sanāksmē viens no galvenajiem punktiem bija ES un NATO sadarbība un tās attīstība, piemēram, sadarbība starptautiskajās operācijās, kur, kā izteicās Bergmanis, "droši vien vēl vajadzētu pielikt daudz pūļu".

Bergmanis piekrita NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teiktajam, ka stiprāka Eiropa ir stiprāka NATO un vienlaicīgi stiprākas arī ASV, jo tas viss ir savstarpēji saistīts.

Ministrs atgādināja, ka Varšavas samita laikā tika parakstīta kopīga deklarācija, kurā noteiktas septiņas jomas, kurās ES un NATO sadarbotos. Šobrīd plānots precīzāk sagatavot 40 rīcības punktus, lai šo sadarbību varētu veiksmīgāk īstenot. Viena no jomām, piemēram, ir cīņa ar hibrīddraudiem, kā arī kiberdrošība un aizsardzība, turklāt vasarā notikušajā NATO Varšavas samitā atzīts, ka šīs jomas ir līdzvērtīgas gaisa spēkiem un sauszemes spēkiem.

"Tāpēc tiks pielikts ļoti daudz pūļu, būs mācības un kopīga darbošanās. Šie 40 darbības punkti būs jārealizē, tāpēc precīzi tos izstrādās tuvākajā jomā," paskaidroja ministrs.

Sanāksmē notikušas diskusijas par ES Globālās stratēģijas ārlietu un drošības politikas jomā ieviešanu, kuru laikā dalībvalstis vienojās par kopīgiem secinājumiem pašreizējā progresā un par turpmākajiem soļiem plāna izstrādē un ieviešanā.

"ES Globālā stratēģija ārlietu un drošības politikas jomā veicina ES dalībvalstu spēju kopīgiem spēkiem stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un sniegs ieguldījumu kopējā drošībā. NATO un ES sadarbība drošības jautājumos ir īpaši nozīmīga hibrīddraudu pārvarēšanā," uzsvēra Bergmanis.

Tāpat sanāksmes laikā tika pārrunāta ES un NATO sadarbība un ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas militārās misijas un operācijas, kurās piedalās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri.

Šovasar jūnijā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni prezentēja ES Globālo stratēģiju ārlietu un drošības politikas jomā Eiropadomē. Pēc tam vairākos formātos notikušas diskusijas par ES Globālās stratēģijas ārlietu un drošības politikas jomā ieviešanu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais