Pieļauj vēl vairākus izņēmumus, piemērojot normu par minimālo sociālo iemaksu līmeni

© f64

Šobrīd tiek vērtēti papildus izņēmuma gadījumi, kad norma par minimālo sociālo iemaksu līmeni netiks piemērota, šorīt "Rīta Panorāmā" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis teica, ka ir paredzēts, ka gadījumā, ja personai jau ir pamatdarbs, bet papildus tiek strādāts arī, piemēram, nevalstiskajā organizācijā, tad nākamajā darba vietā šīs prasības vairs nebūšot. Tāpat ir summēšanas iespēja, viņš norādīja. "Ir vesela virkne izņēmumu. Šobrīd skatāmies arī uz daudzbērnu māmiņām," teica premjers.

Kučinskis gan norādīja, ka šo izņēmumu nebūs ļoti daudz, jo liela daļa esošās sistēmas saistoties ar aplokšņu algām. "Kad vajadzīgs pakalpojums, tad neiet runa par daļēju bezdarbnieku pabalstu, vai daļēju veselības aprūpi," piebilda Kučinskis.

Premjers uzsvēra, ka šobrīd notiek tikšanās ar uzņēmējiem, kuri algo šādus specifiskus darbiniekus. "Skatāmies, vai vēl nav cilvēku, kam varētu šo izņēmuma statusu piemērot," uzsvēra Kučinskis.

Viņaprāt, liela daļa pretenziju pret plānotajām izmaiņām ir radušās no nezināšanas. Šīs nedēļas laikā esot plānots nodrošināt telefona numuru Valsts ieņēmumu dienestā, pa kuru grāmatveži un citi interesenti varēs zvanīt un saņemt skaidrojumus.

Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.

No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais