Trampa tonis samiernieciskāks, taču tas nav protestētāju nopelns

Arī nedēļas nogalē vairākās ASV pilsētās noritējušas prāvas, taču lielākoties miermīlīgas, demonstrācijas, kuru dalībnieki pauduši neapmierinātību ar Donalda Trampa ievēlēšanu prezidenta amatā. Tikmēr, kā jau prognozējuši eksperti, jaunievēlētais prezidents savos izteikumos kļuvis krietni mērenāks un samiernieciskāks. Pašlaik D. Trampa komanda, kurā lielu lomu spēlē viņa trīs vecākie bērni un znots, turpina meklēt piemērotākos kandidātus darbam prezidenta administrācijā un federālās valdības struktūrās.

Plašākās protesta demonstrācijas notikušas Ņujorkā, Losandželosā un Čikāgā, kur ielās izgājuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, vēsta AFP. Viņu galvenie lozungi ir «Tramps NAV mans prezidents» un «Mīlestība pārtrumpos naidu», bet par protestētāju simbolu jau kļuvusi visparastākā saspraužamā adata, kas simbolizējot protestētāju solidarizēšanos ar tām sabiedrības grupām, kuras D. Tramps savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā aizskāris, - meksikāņiem, musulmaņiem, sievietēm un tamlīdzīgi. Citi demonstranti pauduši bažas par to, vai ASV nesāksies kādas represijas pret homoseksuālistiem, vēl citu rokās esošie plakāti liecina, ka viņi D. Trampu uzskata par rasistu un fašistu. Ja atskaita Portlendu, kur demonstranti sarīkojuši nekārtības (ir cietušie un aizturētie), protesta akcijas uzskatāmas par miermīlīgām. Interesanti, ka pats D. Tramps, kurš dienu pēc ievēlēšanas sūrojās, ka manifestantus «sakūdījuši» mediji, un bija kritiski noskaņots pret protesta akcijām, jau piektdien bija mainījis toni, norādot, ka gan viņu, gan demonstrantus vada viena un tā pati kaislīgā rūpe par valsts nākotni.

Arī citi pagājušās nedēļas nogalē izskanējušie D. Trampa un viņa tuvāko domubiedru paziņojumi apliecina to, ko neitrālie eksperti centās uzsvērt visas priekšvēlēšanu kampaņas garumā - ne visi prezidenta amata kandidāta paziņojumi ir jāuztver burtiski. Piemēram, intervijā The Wall Street Journal viņš paziņojis, ka varētu atstāt spēkā atsevišķus Baraka Obamas izlolotās veselības aizsardzības sistēmas (Obamacare) elementus, lai gan vēl pirms nepilnas nedēļas bija šo sistēmu nosaucis par «katastrofu» un paziņojis, ka tā tiks pilnīgi anulēta. Kad šajā pašā intervijā D. Trampam jautāts, vai viņš tiešām gatavojas iecelt īpašu prokuroru, kuram būtu jāizmeklē tā dēvētā Hilarijas Klintones epastu lieta, jaunievēlētais prezidents izvairījies no atbildes, uzsverot, ka viņa prioritātes esot «veselības aprūpe, darba vietas, robežu kontrole un nodokļu reforma». Bet citās intervijās D. Trampa tuvie sabiedrotie Ņūts Gingričs un Džeimss Vūlsijs likuši saprast, ka prioritārajā darba kārtībā nav nedz bēdīgi slavenā mūra būvēšana uz ASV un Meksikas robežas, nedz strīdi ar Meksiku par to, kurš varētu finansēt šo pasākumu.

Pagājušo ceturtdien Baltajā namā notikusī D. Trampa un B. Obamas tikšanās ļauj cerēt, ka varas pāreja ASV notiks civilizētā veidā (ne tā, kā pēc Bila Klintona otrā termiņa beigām un Džordža Buša jaunākā uzvaras). Lai kādas būtu bijušas attiecības priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tagad jaunievēlētajam prezidentam nepieciešams atrast kopīgu valodu ar republikāņu kontrolētajām Kongresa palātām, un tieši šis uzdevums uzticēts topošajam viceprezidentam Maikam Pensam, kurš piektdien iecelts par tā sauktās pārejas perioda komandas vadītāju. Reuters atgādina, ka līdz 20. janvārim D. Trampam jāizveido administrācija un jāpieņem lēmumi arī par gandrīz 4000 amatiem, kurus prezidentam būs jāaizpilda īsi pēc stāšanās amatā. Reuters rīcībā esošā informācija liecina, ka šis darbs ir būtiski iekavēts - vai nu tādēļ, ka visus cilvēkresursus D. Tramps bija novirzījis kampaņai, vai arī tāpēc, ka pat viņa komanda īsti nav ticējusi uzvarai vēlēšanās. Kāds anonīms avots apgalvojis, ka 2012. gadā Mita Romnija štābā, neraugoties uz šā kandidāta niecīgajām izredzēm, pārejas perioda komanda bijusi izveidota un aktīvi strādājusi jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām. D. Trampa kampaņas vadītāja Kelīenna Konveja vakar izteikusies, ka sanāksmes Ņujorkas debesskrāpī Trump Tower tagad notiekot gandrīz nepārtraukti un jau drīzumā gaidāma pirmā oficiālā informācija par jaunās administrācijas sastāvu.

D. Trampa ievēlēšanu turpina apspriest arī visas pasaules, tajā skaitā Eiropas, politiskās aprindas. Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers vēl piektdien turpinājis žēloties, ka jaunievēlētajam prezidentam trūkstot nepieciešamo zināšanu par Eiropu un Eiropas Savienību, brīdinot, ka savstarpējo attiecību attīstībā esot iespējams «zaudēt divus gadus». Vakar ES valstu ārlietu ministri pulcējās uz neformālo sanāksmi, lai apspriestu attiecības ar ASV pēc D. Trampa stāšanās amatā, taču ziņu aģentūras vēstīja, ka šo pasākumu ignorēs ne tikai Lielbritānijas (ņemot vērā gaidāmo Brexit, tas būtu saprotami), bet arī Francijas ārlietu ministrs. Tāpat neoficiālā informācija liecina, ka no nākamā gada sākuma uz vidu tiks pārcelts ieplānotais NATO samits - jāatgādina, ka D. Trampa priekšvēlēšanu kampaņas izteikumi ļāva secināt, ka viņš pilnībā nepiekrīt NATO kolektīvās aizsardzības principiem.