Ušakovs gatavs pārņemt varu arī valstī
Degradētu labējo partiju analfabētiskie politiķi un pašu popularitāte galvaspilsētā rada atbilstošu fonu, lai gūtu uzvaru 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Šādi situāciju un partijas nākotni redz Saskaņas līderis Nils Ušakovs. Realitātē šā politiskā spēka perspektīva nebūt nav tik rožaina, jo jātiek galā ne tikai ar konkurentiem, bet arī ar iekšējām problēmām.
Ikgadējā partijas kongresā N. Ušakovs, stāstot par kritisko situāciju valstī, kuras labošanai ir tikai divi instrumenti - «sociāldemokrātija un Saskaņa» -, labējās partijas nesaudzēja. Klātesošajiem atgādināja gan pedagogu atalgojuma reformas neveiksmes, gan banku Citadele, kuru varēts pārdot par 25 miljoniem eiro lielāku cenu. Rīgas mēra runā atradās vieta arī personīgiem pārmetumiem. Bargi norāts tika par automašīnas vadīšanu reibumā sodītais Vienotības Veiko Spolītis, kurš sava netikuma dēļ it kā likumsakarīgi izgāzis Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, gan Zaļo un zemnieku savienības Kārlis Seržants, kurš atļaujoties no darba brīvajā laikā apmeklēt spēļu zāles, bet darba laikā strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
N. Ušakovs ir pārliecināts, ka vienīgais, kas palīdz trupes nomocītajiem labējiem spēkiem saglabāt varu, ir baidīšana ar Krieviju un Saskaņas demonizācija, kas visādi citāti saprotošajam vēlētājam liedz atbalstīt progresīvo spēku.
Taču cerības, ka vēlētāju attieksme radikāli mainīsies par labu Saskaņai, stiprinot fakts, ka politiskais pretinieks ir nobijies un priekšvēlēšanu cīņā sācis izmantot Saskaņas instrumentus. Proti, Daugavpilī, kur valda Vienotība, sākot ar nākamo gadu, pensionāriem sabiedriskā transporta izmantošana būs bez maksas. Tas, protams, esot ļoti labi, taču atšķirībā no Vienotības, kas ieviesīs atlaides pirms vēlēšanām, Saskaņa Rīgā tās ieviesusi pēc vēlēšanām.
Pirms pašvaldību vēlēšanām N. Ušakovs paredz visnetīrākās priekšvēlēšanu kampaņas, kādas vien bijušas pēc neatkarības atjaunošanas. Taču Saskaņa no spēka spēles nebaidoties, jo politiskie konkurenti to vienmēr situši, bet partija kļuvusi tikai stiprāka, kamēr daži no sitējiem tagad «atrodas izgāztuvē».
Tādēļ ambīcijas nokļūt pie varas lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī, Jūrmalā un Liepājā, esot pamatotas, turklāt uzvara šajās pilsētās sagatavos placdarmu uzvaras gājienam 2018. gada Saeimas vēlēšanās.
Kaut nedaudz atšķaidīt N. Ušakova uzzīmēto rozā nākotni centās Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs. Pret labēji centriskajiem politiskajiem spēkiem saudzīgāks savā retorikā viņš nebija, taču norādīja uz problēmām pašas partijas iekšienē. Tās neatrisinot, realizēt varas pārņemšanu nebūšot iespējams.
Svarīgākais darbs, reizēm apzināti ļaujoties nonākt neizdevīgākā situācijā, esot mainīt sabiedrības attieksmi pret partiju un vietām vajadzētu mainīt organizācijas līderus. «Mums jāmainās vai pat jāmaina līderi vietām, lai mainītos sabiedrības viedoklis, lai mēs nebūtu bubulis, ar kuru baidīt un no kura baidīties,» saka J. Urbanovičs.
Viņš ieskicēja arī citu Saskaņas problēmu - tā pārmērīgi tiek identificēta ar Rīgas mēru N. Ušakovu. «Nils ir ļoti populārs. Atliek vien nobildēties ar viņu kopā, un ar garantiju kļūsi par deputātu, bet tas partijai nodarītu lielu ļaunumu,» teica politiķis.
Turklāt tēls Saskaņai jāmaina ne tikai dēļ vēlētājiem. Partija jau ilgāku laiku cenšas pārliecināt par savu piederību sociāldemokrātisko spēku saimei. Šogad vien uz kongresu bija ieradušies sociāldemokrāti no sešām valstīm, taču Eiropas sociāldemokrātu partija tam īsti netic, ka Saskaņa atbilst sociāldemokrātu standartiem, un savā organizācijā mazos brāļus no Latvijas uzņēmusi vien kā asociēto partneri - klīst baumas, ka tas sadarbības līguma dēļ ar Krievijā pie varas esošo partiju Vienotā Krievija.