Vēlētāji dod Trampam iespēju padarīt Ameriku diženu

«Negaidīti», «pārsteidzoši», «apstulbinoši» un «šokējoši» – tie, šķiet, bija visbiežāk izmantotie vārdi visdažādāko televīzijas kompāniju tiešraidēs, kurās tika sekots balsu skaitīšanai ASV prezidenta vēlēšanās. Pretēji lielākajai daļai prognožu par ASV 45. prezidentu ievēlēts republikāņu partijas kandidāts, nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps.

Par viņu nobalsojušie amerikāņi acīmredzami pauduši savu neapmierinātību ar ierastās politiskās elites darbību un tagad noteikti gaidīs sava kandidāta solītās pārmaiņas, jo vairāk tāpēc, ka republikāņiem nu būs visas kārtis rokā, - viņiem izdevies saglabāt kontroli arī pār abām Kongresa palātām.

Padarīsim Ameriku atkal diženu - tāds bija 69 gadus vecā republikāņu kandidāta galvenais priekšvēlēšanu sauklis, kas, kā izrādījies, ļāvis viņam mobilizēt gana daudz piekritēju. Provizoriskie dati liecina, ka nepieciešamās 270 elektoru kolēģijas balsis republikāņu kandidāts nodrošinājis ar krietnu uzviju, pateicoties uzvarām Floridā, Ohaio, Ziemeļkarolīnā un galu galā arī Viskonsinā un Pensilvānijā.

Tieši uzvaras abos beidzamajos štatos kļuva par pēdējām naglām bijušās pirmās lēdijas un valsts sekretāres Hilarijas Klintones kampaņas zārkā, neatstājot viņai pat teorētiskas izredzes uz uzvaru. Tobrīd Ņujorkā pulkstenis rādīja 2.30 no rīta. Pusstundu iepriekš demokrātu partijas noīrētajā zālē, kur H. Klintones piekritēju apjukums mijās ar izmisumu, uz skatuves bija kāpis viņas kampaņas vadītājs Džons Podesta, paziņojot, ka kandidāte neplāno šovakar uzstāties, un aicinot visus pamazām doties mājās - ar domu, ka līdz rītam var notikt kāds brīnums un situācija var mainīties. Tomēr brīnumi nenotiek, un, kad balsu skaitīšana Pensilvānijā tuvojās beigām, dinamikai pārliecinoši liecinot par D. Trampa uzvaru, CNN demonstrēja republikāņu kandidāta ierašanos savu piekritēju pulcēšanās vietā Ņujorkā. Vēl pēc neilga brīža CNN atzina, ka republikānis uzvarējis gan Pensilvānijā, gan arī Arizonā, kas kopā viņam nodrošināja jau 289 elektoru balsis, un demokrātiem simpatizējošās televīzijas kompānijas diktors pieteica jaunievēlētā ASV prezidenta uzstāšanos.

Atšķirībā no priekšvēlēšanu debatēs redzētā D. Tramps bija pilnīgi mierīgs un nosvērts. Apstiprinot ziņu aģentūru vēstīto, ka H. Klintone viņam piezvanījusi un apsveikusi ar uzvaru, viņš pateicās savai sāncensei par cīņu, atzīstot, ka viņa bijusi cienīga pretiniece, un iztiekot bez ierastajiem nievājošajiem epitetiem. Lielāko daļu runas (ja atskaita pateicības kuplajai ģimenei un priekšvēlēšanu štāba darbiniekiem) jaunievēlētais ASV prezidents veltīja pārdomām par to, ka nācijai pēc tik niknas un brīžam netīras kampaņas būs jāsaliedējas. «Es būšu visu amerikāņu prezidents,» paziņoja D. Tramps, atgādinot, ka viņa komandai ir lielisks ekonomiskais plāns, kas ļaus atjaunot ASV infrastruktūru un divkāršot valsts ekonomisko izaugsmi. Ar uzvaru D. Trampu apsveicis prezidents Baraks Obama, kurš šodien viņu uzaicinājis ierasties Baltajā namā, lai apspriestu pilnvaru nodošanas nianses. Plānots, ka 19. decembrī uz sēdi pulcēsies elektoru kolēģija, kas oficiāli apstiprinās D. Trampa uzvaru, bet nākamā gada 20. janvārī viņš dos prezidenta zvērestu.

Tuvāko dienu un nedēļu laikā sāks izkristalizēties D. Trampa jaunās administrācijas sastāvs, un, protams, būs interesanti vērot, vai tajā atradīsies kaut necilas vietas arī tiem republikāņu pārstāvjiem, kas kampaņas laikā novērsās no savas partijas oficiālā kandidāta. Tas arī ļaus saprast, cik laba sadarbība jaunievēlētajam prezidentam veidosies ar Kongresu, kurā viņa partija spējusi saglabāt kontroli ne tikai pār Pārstāvju palātu, bet arī (pretēji prognozēm) pār Senātu.

Bet politologi tikmēr turpina pagājušajā naktī uzsāktās diskusijas par to, kas tad īsti nogāja greizi H. Klintonei. Tiešraižu laikā sērfojot starp CNN, Fox News un BBC kanāliem, nevarēja nepamanīt vienu - ļoti daudzi studiju viesi bija spiesti atzīt, ka vēlētāju aptaujas (exit polls) šoreiz bieži vien izrādījušās pilnīgi aplamas. Starp citu, lielākā izgāšanās aptauju dēļ gadījusies Turcijas avīzei Posta, kuras šodienas numurā lasāms, ka «aptaujas nemelo un Hilarija Klintone kļuvusi par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā». Tajā pašā laikā, zinot virknes Eiropas valstu pieredzi, aptauju un provizorisko rezultātu nesakritība nav pārsteidzoša. Tā dēvētie demokrātiskie ASV mediji bija izveidojuši vienotu fronti pret D. Trampu, atbalstu H. Klintonei pauda pat izdevumi, kas tradicionāli ievērojuši politisko neitralitāti, un šāda masīva viena kandidāta marginalizēšanas kampaņa noveda pie loģiska iznākuma - viņa piekritēji mīļā miera labad neatklāja, ka balso par noniecināto republikāni.

Taču tās ir tikai sekas. Cēloņi H. Klintones neveiksmei jāmeklē citur. Daļa demokrātu jau pasteigušies par grēkāzi padarīt Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) un tā vadītāju Džeimsu Komiju, kurš ar saviem pretrunīgajiem paziņojumiem par epastu izmeklēšanas lietu esot izbojājis H. Klintones kampaņu. Taču ļoti jāšaubās, vai tos afroamerikāņus, kuri pirms astoņiem un četriem gadiem balsoja par B. Obamu un kuru balsu demokrātiem tik ļoti pietrūka šogad, no došanās uz vēlēšanām atturēja tieši ņemšanās ap epastiem. Drīzāk jau demokrātes kampaņu iegāza viņas pašas augstprātība, pašpārliecinātība, paštaisnums un līdzīgas negatīvās īpašības, kuru dēļ beidzamajā laikā vēlēšanās izgāzušies tā dēvētie tradicionālie politiskie spēki daudzviet pasaulē. D. Trampa ievēlēšana par prezidentu ir tāds pats protesta balsojums kā Alekša Cipra uzvara Grieķijas vēlēšanās vai Brexit referenduma rezultāti. Cits jautājums - ko no savas pārmaiņu programmas D. Trampam patiešām izdosies realizēt...