KNAB pārtrauc valsts finansējuma piešķiršanu "Vienotībai"

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par sodu partijai "Vienotība" saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis partijai pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu, aģentūrai LETA apstiprināja "Vienotība" vadītājs Andris Piebalgs.

Viņš atzina, ka tas partijai ir smags, taču ne iznīcinošs trieciens.

Politisko organizāciju finansēšanas likumā teikts, ka KNAB lēmumu šādos gadījumos partija var pārsūdzēt tiesā, tomēr lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No KNAB aģentūrai LETA oficiālu informāciju pagaidām neizdevās iegūt, taču birojā, neminot konkrētu gadījumu, apliecināja, ka finansējums parasti tiek pārtraukts līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Nesen stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas paredz, ka "Vienotībai" būs jāmaksā KNAB piemērotais 4000 eiro sods saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.

Rīgas apgabaltiesa samazināja par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērotā soda apmēru - iepriekš KNAB noteikto 4300 eiro vietā partiju sodot ar 4000 eiro naudas sodu.

KNAB vērsās pret "Vienotību", jo uzskatīja, ka tā 12.Saeimas priekšvēlēšanu izdevumos nav uzrādījusi visus tēriņus. 2015.gada 13.maijā KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja nolēma administratīvā pārkāpuma lietā, ar ko "Vienotība" tika saukta pie administratīvās atbildības par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, uzlikt naudas sodu partijai 4300 eiro apmērā.

KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā lēmumā par finansējuma pārtraukšanu teikts, ka partijas vēlēšanu deklarācijā nebija norādīti darījumi par reklāmas izvietošanu 58 377 eiro apmērā. Rezultātā partijas vēlēšanu deklarācijā norādītajiem priekšvēlēšanu izdevumiem 407 634 eiro apmērā, uz kuriem attiecas likumā noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, ir jāpierēķina pārbaudē konstatētie 58 377 eiro, jo arī uz tiem ir attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi. Ņemot vērā iepriekšminēto, "Vienotība" par 43 014 eiro ir pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, kādu tā drīkstēja izmantot 12.Saeimas vēlēšanās.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, "Vienotība" iesniedza sūdzību, kas ar KNAB priekšnieka pagājušā gada lēmumu tika noraidīta. Partija lēmumu pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdzot lēmumu atcelt. Pirmās instances tiesa negrozīja KNAB lēmumu un noraidīja partijas sūdzību.

KNAB lēmumā par finansējuma pārtraukšanu norāda, ka valsts budžeta finansējums ir viens no partiju finansēšanas avotiem, kas tiek piešķirts partijām, kurām nav konstatēti būtiski pārkāpumi normatīvo aktu noteikto prasību ievērošanā. KNAB uzskata, ka valsts finansējuma izmaksas pārtraukšana partijai, kura pieļāvusi būtisku pārkāpumu likuma ievērošanā, nav uzskatāma par Satversmē garantēto tiesību ierobežošanu, jo partija var izmantot citus likumīgus finansēšanas avotus.

Lēmuma pieņemšana par finansējuma izmaksas pārtraukšanu ir nepieciešama, lai nodrošinātu likumā noteikto kārtību, proti, lai nodrošinātu, ka šāds finansējums tiek izmaksāts, ievērojot likumā noteikto mērķi - nodrošināt partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, teikts lēmumā.

Kopš 2012.gada valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Valsts budžeta finansējums tiek piešķirts politiskajām partijām uz četriem gadiem. Līdzekļus izmaksā četras reizes gadā - līdz 15.janvārim, 15.aprīlim, 15.jūlijam un 15.oktobrim.

Saskaņā ar 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2015.gada ir tiesīgas saņemt sešas politiskās partijas un to apvienības - kopumā katru gadu 612 397 eiro. Partijai "Vienotība" ik gadu pienākas 141 669 eiro jeb 35 417 eiro ceturksnī.

Partiju kases iespējams likumīgi papildināt ne tikai ar valsts finansējumu, bet arī ziedojumiem un biedru naudām.

Politika

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Svarīgākais