Krievija jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu "testēs" ar "gājieniem Sīrijā", uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Sarunā ar aģentūru LETA Skudra pieļāva, ka ASV varas maiņas posmā līdz janvārim Krievija varētu mēģināt veikt kādas militāras, asas darbības Sīrijā, lai pārbaudītu, kā uz to reaģēs Tramps un amerikāņi.
"Es pieļauju iespēju, ka tas varētu notikt gan saistībā ar cīņu par Mosulu, gan ar operāciju, kas sākusies ap Rakas pilsētu Sīrijā, kas faktiski nozīmētu Sīrijas sadalīšanu. Iespējams, ka Krievija varētu mēģināt militāri iejaukties, kas varētu novest pie riska izcelties militāra rakstura konfliktam ar ASV un Turciju. Tas būtu stipri avantūrisks solis, bet jebkurā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijā ir spēki, kas vēlētos tādā veidā testēt Trampa sagaidāmo uzvedību un to, vai tiešām viņš ir gatavs darījumam ar Krieviju, kā viņš to paziņoja priekšvēlēšanu kampaņā. Protams, šis darījums attiektos ne tikai uz kodolieročiem, aizsardzības sistēmu un Tuvajiem Austrumiem, bet, iespējams, tas ir arī jautājums par NATO samita lēmumu pildīšanu Centrāleiropas valstis," sacīja Skudra.
Taujāts, vai arī Baltijas valstis varētu sagaidīt Krievijas aktivitāšu pieaugumu pie robežas, Skudra pauda nostāju, ka tieša Krievijas konfrontācija ar NATO ir "pilnīgi noteikti" izslēgta, jo "Sīrija šajā ziņā ir drošāks un pateicīgāks reģions". "Jāpagaida, kāda būs notikumu attīstība, bet ir ziņas par to, ka Krievija intensīvi mēģina panākt sadarbību ne tikai ar Asada režīmu un Irānu, bet mēģinās arī panākt sadarbību ar Turciju, jo zināms, ka Eiropas Savienības (ES) nostāja Turcijas iekšpolitiskajos procesos ir visai negatīva, līdz ar to ir jautājums, vai šajā pārejas posmā Turcija mēģinās forsēt kādu autoritāru režīmu izveidošanu, izmantojot to, ka ASV ir pārmaiņu periods."
Skudra pauda, ka Krievijas intereses ir skaidri iezīmējušās - tā vēlas prokrieviska kandidāta uzvaru Moldovas prezidenta vēlēšanās, kā arī Bulgārijā. Tāpat Krievija visādi mēģinās stiprināt prokrieviskos noskaņojumus Serbijā, nepieļaujot tās pārorientēšanos uz NATO un ES.
Pēc Skudras vārdiem, Trampa ievēlēšana amatā Latvijas iedzīvotājiem "ir jāpieņem zināšanai". Skudra kā nosacītu pārsteigumu vērtē nevis to, ka Tramps uzvarēja, bet gan to, ka republikāņiem izdevies saglabāt vairākumu Senātā un Pārstāvju palātā. "Tas, no vienas puses, Trampam dod rīcības brīvību, bet, no otras puses, Tramps ir izraisījis tik daudz konfliktu ar Republikāņu partijas politiķiem, ka viņam būs jāmeklē kompromisi ar šiem dažādajiem partijas grupējumiem, kas varētu nebūt viegli un prasīs piekāpšanos dažādos jautājumos."
"Simtprocentīga uzvara ir zināms pārsteigums. Turklāt, gluži tāpat kā tas bija "Brexit" gadījumā, arī šoreiz pierādījās, ka uzticēties aptaujām, vienalga, vai tās ir vienā atsevišķā štatā vai valstī kopumā, nevar," pauda politologs, atgādinot, ka aptaujas liecinājušas par labu Demokrātu partijas kandidātei Hilarijai Klintonei. "Aptaujas izrādījās kļūdainas un nepareizas," teica Skudra.
Skudra pieļāva, ka Trampa reālā politika atšķirsies no priekšvēlēšanu kampaņā solītā, jo "politiķi un viņu dienaskārtība priekšvēlēšanu laikā un pēc tam ir divas dažādas lietas, kas ir jānošķir". Trampa priekšvēlēšanu kampaņa bijusi orientēta līdzīgi kā biznesā un mārketingā - uz uzvaru, savukārt tikai pēc uzvaras tiks spriests par to, ko darīt un nedarīt, līdz ar to "ņemt par skaidru patiesību visus [Trampa] paziņojumus vēlēšanu kampaņas laikā nevar".
Tomēr Trampa līdz šim paustajā Skudra izcēla vairākas tēzes, pirmkārt, viņa paziņojumu, ka NATO sabiedrotajiem par savu drošību ir jāmaksā 2% no IKP un nekā citādi. "Kā zināms, Latvija šo solījumu pagaidām nepilda, bet sola uz to virzīties. Skatoties Trampam acīs, būtu pareizi šo solījumu tomēr pildīt pēc iespējas ātrāk, pat ātrāk, nekā pagaidām plānots," norādīja politologs.
Otrkārt, Skudram šķiet būtisks Trampam simpatizējošo ārpolitikas analizētāju paziņojums, ka ilglaicīgā perspektīvā ASV jāved ārā savs karaspēks no Eiropas, lai eiropieši paši finansētu savu drošību, bet NATO būtu jāpārvērš par Eiropas valstu organizāciju. Tāpat būtu jāņem vērā viņa retorika saistībā ar TTIP līgumu, kas, visticamāk, nestāsies spēkā, vai arī ASV pieprasīs jaunas sarunas. ASV līdzīgā veidā varētu rīkoties arī ar tirdzniecības līgumu, kas noslēgts ar Klusā okeāna reģiona valstīm.