KNAB rosina pārskatīt valsts amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumus

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina pārskatīt valsts amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumus, uzliekot jaunus pienākumus, kā arī papildinot to amatpersonu loku, kurām būtu nepieciešams lūgt atļauju amatu savienošanai.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem skaidroja, ka likums ir diezgan pamatīgi jāpārstrādā, bet tas jādara pakāpeniski. Pirmais solis likuma izmaiņās būtu saistīts ar amatu savienošanas ierobežojumiem.

Vispirms būtu nepieciešams sagrupēt valsts amatpersonas atkarībā no varas atzariem, piemēram, likumdevējvara, izpildvara un citas, un pēc tam noteikt amata savienošanas ierobežojumus atbilstoši noteiktajam varas atzaram, kas nozīmētu, ka augstākajām amatpersonām būtu stingrāki ierobežojumi, bet tādām, kas nepieņem tik nozīmīgus lēmumus, ierobežojumi būtu liberālāki, skaidroja Jurča.

Rosināts arī pārskatīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot sīku pārkāpumu dekriminalizēšanu, nosakot, ka iestādes vadītājam ir tiesības piemērot disciplinārsodu par sīkiem pārkāpumiem, kas saistīti ar amatu savienošanas ierobežojumiem. Kā piemēru Jurča minēja gadījumus, kad nav saņemta atļauja amata savienošanai.

KNAB arī piedāvā noteikt, ka pedagogiem, ārstiem un zinātniekiem būtu jāsaņem atļauja par amata savienošanu. Biroja ieskatā tas nepieciešams, jo arī šo amatpersonu vadītājiem ir jāzina, kur vēl strādā viņu padotie. Šajā gadījumā gan nebūtu runa par rakstisku atļauju, bet informēšanas principu. Tomēr jau tagad esot skaidrs, ka šis priekšlikums atbalstu negūšot.

Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovas (S) pauda bažas, vai izmaiņu gadījumā, baidoties no atbildības, atļaujas netiks izsniegtas. Jurča gan paskaidroja, ka praksē izvērtēšanas parametri ir labi iestrādājušies. Tomēr varot apspriest, ka likumā joprojām tiek saglabāti tādi amati, kur savienošanai ar citu amatu atļauja nav nepieciešama.

Tikmēr Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir lielas interpretācijas iespējas. Viņa atzina, ka pašreizējā likuma redakcijā ir skaidri noteiktas robežas, bet ar jauno redakciju varētu iebraukt no viena grāvja otrā. "Man ir šaubas par atļauju izsniegšanām, ka tur būs liela vaļa interpretācijai," teica deputāte.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka būtu jādiskutē par amatu savienošanu, jo neesot normāla situācija, ka viens speciālists darbojas piecos amatos. Tāpat aktuāls ir jautājums par radošajiem darbiem un amatu savienošanu, proti, vai deputāts drīkst vadīt raidījumu televīzijā vai nē. Šajā gadījumā arī būtu nepieciešams precīzi definēt terminus.

Jurča atzina, ka darba grupai, kas darbojas ar likuma grozījumiem, ir idejas par terminu definīcijām.

Šodien komisijā prezentētie priekšlikumi esot tikai darba grupas redzējums un tai nepieciešams saņemt atļauju darba turpināšanai pie konkrētiem priekšlikumiem.

Komisijas sēdē tika spriests, vai līdzīgas izmaiņas netiek gatavotas Ministru kabinetā, taču Dolgopolovs uzskata, ka izmaiņām jānāk no likumdevēja, ne izpildvaras puses. Tāpēc darbs pie grozījumiem ir jāturpina. Deputāti uzdeva darba grupai turpināt darbu pie likuma izmaiņām, nenosakot konkrētus termiņus.

Politika

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Svarīgākais