Klintones un Trampa mazāk zināmie sāncenši

Šodien notiekošās ASV prezidenta vēlēšanas neaprobežojas tikai arī cīņu starp Hilariju Klintoni un Donaldu Trampu. Amerikāņiem būs iespēja atdot savu balsi arī kādam no lielās neatkarīgo kandidātu vai sīkpartiju pārstāvju gūzmas.

Un, lai gan populārākajiem no šiem kandidātiem (Libertariāņu partiju pārstāvošajam Gerijam Džonsonam un Zaļo partijas kandidātei Džilai Štainai) nav reālu izredžu uzvarēt, Jūtas štatā šāds tumšais zirdziņš (Īvans Makmallins) var sajaukt visas kārtis republikāņiem, atņemot D. Trampam šķietami drošās sešas elektoru balsis.

Katrā no ASV pavalstīm prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas process ir atšķirīgs - citviet arī sīkpartiju pārstāvji tiek rakstīti biļetenos, citviet vēlētājiem ir iespēja tajos pašiem ierakstīt kāda štata apstiprināta kandidāta uzvārdu vai ielīmēt attiecīgu uzlīmi. Kopējais kandidātu skaits pārsniedz 200 cilvēku, taču daudzi no viņiem balotējas tikai vienā vienīgā vai pāris štatos un pat matemātiski nespēs savākt ievēlēšanai nepieciešamās 270 elektoru balsis, norāda interneta ziņu vietne Green Papers.

Tomēr sabojāt kādam no favorītiem dzīvi atsevišķā štatā šādi kandidāti var, un šogad īpaša uzmanība pievēršama balsojumam Jūtā. Šī pavalsts tradicionāli tikusi uzskatīta par republikāņu bastionu (kopš 1964. gada vēlēšanām štata elektoru balsis allaž saņēmis Lielās vecās partijas pārstāvis), bet šogad vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts balotējas 40 gadu vecais mormonis Īvans Makmallins, un socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņš sīvi konkurē ar D. Trampu. Voice Of America norāda, ka lielai daļai štata iedzīvotāju, kas ir noskaņoti diezgan konservatīvi, nav pieņemams republikāņu oficiālais kandidāts, un kopš augusta, kad Ī. Makmallins paziņoja par kandidēšanu kā «jaunas konservatīvas kustības» pārstāvis, viņa reitings turpina augt. Aptuveni 60% Jūtas iedzīvotāju ir mormoņi, un daudzi no viņiem apsver iespēju šajās vēlēšanās balsot par savējo. «Izdarīt pareizo izvēli nekad nav par vēlu, un Amerika ir pelnījusi daudz labākas lietas, nekā mums var piedāvāt Donalds Tramps vai Hilarija Klintone,» AFP citē Ī. Makmallina sacīto. Potenciālos vēlētājus var pievilināt arī kandidāta raibā biogrāfija. Savulaik viņš bijis Centrālās izlūkošanas pārvaldes pretterorisma nodaļas operatīvais darbinieks, bet vēlāk investīciju baņķieris. Beidzamajos gados Ī. Makmallins strādājis ASV Kongresā kā republikāņu algots ierēdnis un padomdevējs. AFP norāda - ja viņam patiešām izdosies uzvarēt Jūtas štatā, tā būs pirmā reize kopš 1968. gada, kad kāds neatkarīgais kandidāts iegūst elektoru balsis.

Atskaitot Jūtu, Ī. Makmallina vārds būs atrodams vēlēšanu biļetenos vēl desmit štatos, bet virknē štatu vēlētāji drīkstēs to ierakstīt paši. Tomēr jāatzīst, ka citur viņa izredzes ir niecīgas, jo nacionālā mērogā šā kandidāta vārds nav plaši pazīstams un socioloģiskajās aptaujās, kurās tiek ņemta vērā tieši popularitāte visā valstī, viņu parasti pat nepiemin.

Toties tajās sastopami gan G. Džonsona, gan Dž. Stainas vārdi. RealClearPolitics prognozē, ka par G. Džonsonu varētu nobalsot 4,1% vēlētāju, bet par Dž. Stainu - mazliet vairāk par 2%, taču, kā uzsver Voice Of America, šī esot pati optimistiskākā prognoze. Cerības uz uzvaru kādā no pavalstīm nav nedz vienam, nedz otram kandidātam, tomēr pietiekami liela balsotāju skaita piesaistīšana kādā no tā sauktajiem svārstīgajiem štatiem nozīmēs svarīgu balsu atņemšanu vienam no favorītiem. Libertariāņu kandidāts G. Džonsons šajā ziņā darbojas D. Trampa lauciņā, bet zaļā Dž. Staina var atņemt balsis H. Klintonei.

Abi šie kandidāti piedalījās arī pirms četriem gadiem notikušajās vēlēšanās, taču toreiz neviens no viņiem neieguva pat 1% balsu. Valsts mērogā labāk ir pazīstams G. Džonsons, taču nebūs pārspīlēts, sakot, viņš izpelnījies bēdīgu slavu. «Kas ir Alepo?» - tāda bija kandidāta vientiesīgā atbilde uz MSNBC žurnālista jautājumu, ko viņš domā par humāno krīzi šajā Sīrijas pilsētā, bet vēl vairāk interneta lietotāji uzjautrinājās, kad G. Džonsons sācis taisnoties, ka uztvēris pilsētas nosaukumu kā mazpazīstamu abreviatūru. No otras puses, informācijas trūkums par notiekošo Sīrijā un Alepo pastāvēšanu ir atbilstošs šā kandidāta un viņa partijas programmai. 63 gadus vecais bijušais Ņūmeksikas štata gubernators, kurš 2012. gada vēlēšanās sākumā mēģināja kandidēt kā republikāņu pārstāvis, bet tikai pēc tam pārsviedās pie libertariāņiem, ir pārliecināts, ka ASV jākoncentrējas uz iekšējo problēmu risināšanu, atsakoties no globālās lomas. Viņš arī iestājies par militāro izdevumu samazināšanu, mazāku valdības lomu un nodokļu samazināšanu, taču sociālos jautājumos ir absolūts liberālis, neiebilstot, piemēram, pret marihuānas legalizēšanu.

66 gadus vecā Dž. Staina (pēc profesijas mediķe) jau gadiem ilgi propagandējusi kreisos uzskatus, un, kā norāda AFP, viņas pozīcija daudzos jautājumos sakrīt ar H. Klintones nesenā sāncenša demokrātu partijas rindās Bērnija Sandersa pozīciju. Tomēr par lielu apbēdinājumu zaļajiem, B. Sanderss pēc zaudējuma partijas priekšvēlēšanās aicinājis savus piekritējus atbalstīt demokrātu partijas oficiālo kandidāti. Interesanti, ka, gluži tāpat kā G. Džonsons, arī Dž. Staina uzskata, ka ASV pienācis laiks pārtraukt iejaukšanos aiz valsts robežām notiekošajos konfliktos, un pat mudinājusi likvidēt visas amerikāņu karabāzes ārzemēs. Dž. Staina solījusi jaunus nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un līdzekļu novirzīšanu tam, lai jaunieši augstāko izglītību varētu iegūt bez maksas. Viņa iestājusies par Federālo rezervju sistēmas faktisku nacionalizāciju, valsts banku izveidi un reālām garantijām, ka ikviens ASV pilsonis tiek nodrošināts ar darbu, samaksa par ko dod pietiekami daudz iztikas līdzekļu - viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā varētu būt minimālās darba algas divkāršošana līdz 15 dolāriem stundā.

Voice Of America norāda, ka, ņemot vērā H. Klintones un D. Trampa nepopularitāti, būs interesanti paraudzīties, cik lielu atbalstu iegūs šie un vēl citi mazāk zināmie kandidāti uz ASV prezidenta amatu un vai viņiem patiešām izdosies ietekmēt vēlēšanu rezultātu nacionālā mērogā. Tiek uzskatīts, ka beidzamo reizi tas notika 2000. gadā, kad zaļos pārstāvošā Ralfa Neidera panākumi nozīmēja balsu atņemšanu demokrātam Albertam Goram, un vēlēšanās uzvarēja Džordžs Bušs jaunākais.