Nākamgad cer sagaidīt kompromisa piedāvājumu OIK reformas īstenošanai

Kā LETA jau rakstīja, koalīcijas partneri panākuši vienošanos, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik attiecībā uz OIK maksājuma sadalījumu nav atrasts optimāls risinājums attiecībā uz abām pusēm - lielajiem uzņēmumiem, kuri ir nozīmīgi nodokļu maksātāji un nodrošina lielu skaitu darbvietu, un plašu sabiedrības daļu. Jāatrod kompromiss, kas būtu pieņemams gan lielajiem ražotājiem, gan iedzīvotājiem, kurus skars izmaiņas, skaidroja politiķis, norādot, ka tam ir vajadzīgs laiks.

Viņš nekomentēja jautājumu par to, vai OIK maksājumu sistēma vispār būtu jāsaglabā, norādot, ka šī diskusija ir jāveic speciālistiem.

"Vienotības" politiķis, Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka reformas veikšana tika atlikta, jo tas bija sarunās ar ZZS panākts kompromiss. ZZS sākotnēji gribējusi vispār atteikties no reformas veikšanas, tomēr smagās sarunās premjera pārstāvētais politiskais spēks piekrita, ka izmaiņas jāveic. Taču koalīcijas partneri bija spiesti pieņemt izmaiņu atlikšanai uz gadu.

Vaicāts par to, ka ZZS norāda uz nepieciešamību šajā jautājumā rast kompromisu, Ķirsis norādīja, ka jau pašlaik ir panākts kompromiss - tas, ka reforma tiks īstenota gadu vēlāk. Pašreizējo izmaiņu piedāvājumu ir sagatavojusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un tas ir vistaisnīgākais veids, kā sagatavot reformu, norādīja Ķirsis, skaidrojot, ka izmaiņu veikšana būtu vērtējama kā politiska iejaukšanās. Viņš norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstītu ražotājus, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas jaudu, savukārt mazturīgos iedzīvotājus izmaiņas negatīvi neskars, jo tie atrodas aizsargāto lietotāju grupā.

Vaicāts par iespēju atteikties no OIK maksājumu sistēmas, Ķirsis norādīja, ka attiecīgā sistēma ir saglabājusies no agrāko premjeru, Andra Šķēles un Aigara Kalvīša. laikiem un, pašlaik atsakoties no šīs sistēmas, kompensācijās elektrostaciju īpašniekiem būtu jāsamaksā tāda pati summa. Situācija šajā jomā sāks uzlaboties no 2025.gada, un Latvija nedrīkst pavērt "jaunas slūžas", ieviešot papildu subsīdijas saražotajai elektroenerģijai, skaidroja EM parlamentārais sekretārs.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka panākta vienošanās, ka EM trīs mēnešu laikā nāks klajā ar papildu ziņojumu par iespējamiem risinājumiem, lai, sniedzot atbalstu ražotājiem, nepalielinātos rēķini daļai pārējo iedzīvotāju.

Attiecībā uz iespēju atsacīties no OIK maksājumu sistēmas Bērziņš norādīja, ka par to jādiskutē ekspertiem.

Kā LETA jau rakstīja, koalīcijas partneri panākuši vienošanos, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.

Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju "ultimātiem". Proti, "Vienotībai" esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.