Otrs diplomātiskais skandāls Katalonijas dēļ
Šavjers Viņals i Kapdepons jau pāris nedēļu vairs nav Latvijas goda konsuls Spānijā, taču diplomātiskais skandāls turpinās – spāņu mediji publicē viņa pārmetumus diplomātiskajam resoram un arī Latvijas eiroparlamentāriešu kritiku par neveiklo rīcību ar ilgus gadus labi strādājušo Latvijas pārstāvi.
2007. gadā, ieceļot Šavjeru Viņalu goda konsula amatā, abu valstu diplomātiskie dienesti lieliski zināja, ka viņš ir katalonietis. Mūsu Ārlietu ministrija toreiz vēstīja: «Latvijas goda konsula Barselonā amatā iecelts katalāņu uzņēmējs, aktīvs Latvijas neatkarības atbalstītājs Šavjers Vinjals i Kapdepons.» Viņa specializācijas jomas - enerģētika, tai skaitā atjaunojamās enerģijas, nekustamie īpašumi un pārtikas preces. Taču Spānijai Latvijas pilnvarotais katalonietis kļuvis neērts viņa separātiskās politiskās pārliecības dēļ - Katalonija vēlas panākt neatkarību.
Vietējie mediji vēsta, ka jau trīs gadu garumā spāņi esot devuši mājienus, ka šis konsuls ir jānomaina. Latvija to nav darījusi, līdz septembrī Spānija lika lietā tikai sarežģītās konflikta situācijās piemērojamu un reti darbinātu diplomātisku ieroci. Pasludinājusi par nevēlamu personu konsulāro funkciju izpildīšanai un vienpusēji atcēlusi viņa eksekvatūru - rakstisku Latvijas pilnvarojuma akceptu no Spānijas puses. Attiecīgi Latvijas Ārlietu ministrijai nav atlicis nekas cits kā pilnvarojumu atsaukt. Formāli ministrija pirms tam ir veikusi konsula darba izvērtējumu. Preses dienests informē, ka Spānijas nota saņemta 16. septembrī. 28. septembrī ministrs Edgars Rinkēvičs izdevis rīkojumu par konsula atcelšanu no amata. Bet 17. oktobrī Barselonā Latvijas konsulārā amatpersona tikās ar Šavjeru Viņalu, lai paņemtu tukšās veidlapas, zīmogu un ēkas plāksni ar goda konsulāta zīmi. Pirms tam gan Šavjers Viņals saņēma rakstisku paziņojumu ar nelielu pateicību par palīdzību. Jāpaskaidro, ka goda konsuli savu darbu pilda sabiedriskā kārtā, nesaņemot par to atlīdzību.
Formālais iemesls, kāpēc Spānija atcēlusi eksekvatūru, ir 11. septembrī pie konsulāta ēkas izkārtais Katalonijas karogs - estelada. Šavjers Viņals tviterī gan raksta, ka tas atradies virs konsulātam atvēlētajām telpām, nevis pie tā. Turklāt viņš nekad nav slēpis savu politisko pārliecību. Taču šādas detaļas oficiālo varu neinteresē. Notā uzsvērts, ka nevienam konsulātam nav tiesību izkārt neoficiālus karogus, kas simbolizē atbalstu nelikumīgam valsts teritorijas daļas atdalīšanas procesam. Tas esot Vīnes konvencijas pārkāpums.
Paradoksālā kārtā šis diplomātiskais skandāls vairāk atbalsojies Briselē nekā Latvijā. Spāņu mediji vākuši Latvijas parlamentāriešu viedokļus, bet tas arī viss. Kā atzīst Andrejs Mamikins, «bez tālākām refleksijām Eiropas Parlamentā». Deputāts pauž nožēlu par izveidojušos situāciju, jo nu jau bijušais konsuls ir ļoti cienījams cilvēks, godavīrs, stāvējis kopā ar latviešiem Baltijas ceļā 1989. gadā. «Spāņi ļoti asi un jūtīgi uztver visu, kas saistās ar Katalonijas atdalīšanās ideju. Bet arī mūsu Ārlietu ministrija nespēj paskaidrot savu pozīciju. Protams, tas nenāk par labu abu valstu attiecībām,» spriež eiroparlamentārietis.
Ārlietu ministrija Neatkarīgajai gan apgalvo pretējo. Attiecības tas nekādi neietekmēja. Te vērts atcerēties arī kādu senāku gadījumu, kad Latvijas un Spānijas attiecības «netika ietekmētas». Spāņu un kataloniešu mediji to atgādina pie katras izdevības, kad runa ir par Latviju. 2013. gadā toreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis intervijā kādai Spānijas ziņu aģentūrai pietiekami vēlīgi izteicās par Katalonijas autonomā reģiona neatkarības centieniem, kas izraisīja pamatīgu diplomātisko skandālu un milzīgus kataloniešu mīlestības uzplūdus pret Latviju. Ne velti par savu neatkarības cīņu himnu katalonieši izvēlējušies Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava.