Apstiprinot valdības vēlmi aizsākt radikālas reformas, Saeimas vairākums pirmdien pirmajā lasījumā apstiprināja pedagogu atlīdzības, veselības aprūpes sistēmas reformu un aizsardzības spēju stiprināšanas zīmē tapušo nākamā gada budžetu. Nākamgad valsts tērēs 8,36 miljardus eiro.
Uzrunājot Saeimas deputātus, premjerministrs Māris Kučinskis norādīja uz, viņaprāt, bezprecedenta situāciju budžeta tapšanā, jo partijas spējušas abstrahēties no savām interesēm, lai koncentrētu uzmanību uz valdības darba plānā noteiktajām prioritātēm.
«Kā rāda manu priekšteču pieredze, katram budžetam tiek piešķirts tāds kā zīmols. Tas parasti tiek ietērpts vārdos, kuri aizgūti no dažādiem literāriem vai pat filozofiskiem tekstiem. Šis budžets nav piemērots skaļām metaforām, tā ideoloģijas pamatā ir koalīcijas partneru spējas un arī spēks atrast kompromisus. Vēlme spert pirmo soli radikālu reformu virzienā daudzās nozarēs. Ejam turp, kur nekad neesam bijuši, jo palikt sastingumā ir bezjēdzīgi. Spersim pirmo soli kopā!» deputātiem teica M. Kučinskis.
Saskaņā ar iecerēto izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā šī gada budžetā paredzētais. Finanšu ministrija informē, ka nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā.
Arī premjers sola: «Nākamā gada budžetā paredzēts nepieciešamais finansējums jaunā pedagogu darba samaksas modeļa realizēšanai. Tās mērķis ir nodrošināt zemāko darba algas likmi līdz 680 eiro mēnesī.»
Taču premjers arī brīdina - lai saņemtu lielākas algas, pedagogiem būs jāsamierinās ar netīkamām reformas niansēm. «Nākamā gada budžeta apspriešana izglītības nozarei vēlreiz diezgan skarbi, bet pārliecinoši atgādināja, ka ar esošo skolas vecuma bērnu skaitu izglītības sistēma ir pārfinansēta. Latvijas skolu tīkls neatbilst valsts budžeta iespējām, un tā optimizācija ir neizbēgama. Lieliski zinu visus pretargumentus, bet mums nav citas izejas,» uzmanīgus mājienus dod valdības galva.
Lai arī premjera runā varēja saklausīt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski aizstāvošas notis, debatēs viņa darbu kritizēja ne tikai vēl nesen K. Šadurska demisiju pieprasījušie Saeimas opozicionāri, bet ar kritisku vārdu pieminēja arī koalīcijas pārstāvji. Reformas problēmas gan esot labojamas.
Savukārt veselības aprūpes sistēmai papildus, salīdzinot ar šo gadu, piešķirtie 64 miljoni esot tikai sākums vērienīgākai reformai. «Zinu, ka šis pieaugums daudziem šķiet nepietiekams, bet tas ir pirmais solis, kuru spērusi Veselības ministrija un valdība nozares reformēšanas virzienā,» teica M. Kučinskis, līdztekus atklādams, ka tuvākajos septiņos gados valdībai jāizveido tāds veselības aprūpes sistēmas modelis, kurā katram valsts iedzīvotājam būs atvēlēti tūkstoš eiro.
Vismazākās problēmas valdībai bijušas ar aizsardzības spēju stiprināšanai nepieciešamo līdzekļu atrašanu. Šim mērķim, salīdzinot ar šo gadu, tiks par 98 miljoniem eiro vairāk, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP.