Tramps steidz izmantot jaunās ziņas par Klintones e-pastiem

Mazliet vairāk nekā nedēļu pirms ASV prezidenta vēlēšanām jaunu impulsu guvusi Donalda Trampa kampaņa. Par prieku republikāņiem, Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) paziņojis par jauniem, līdz šim nezināmiem e-pastiem, kas varētu tikt izmantoti izmeklēšanā pret demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni, kura, kā zināms, valsts sekretāres pienākumu pildīšanas laikā izmantoja privātu e-pasta adresi dienesta sarakstei. H. Klintone, kura jau vairākkārt atvainojusies par pieļauto kļūdu, kritizējusi FIB par iejaukšanos vēlēšanu gaitā, mudinot biroju pēc iespējas ātrāk publiskot visu tā rīcībā esošo informāciju.

Kārtējā vētra ASV priekšvēlēšanu kampaņas laikā izcēlās piektdien, kad Kongress saņēma FIB direktora Džeimsa Komija vēstuli, kurā bija norādīts - FIB uzzinājis, ka eksistē e-pasta vēstules, kas varētu tikt izmantotas izmeklēšanā pret H. Klintoni. Ar šo paziņojumu, kurā nav minēti nekādi konkrēti fakti un pat nav pavēstīts, ka izmeklēšana pret H. Klintoni, ko FIB oficiāli slēdza jūnijā, tiek atsākta, pieticis, lai izceltos milzīga kņada medijos un abi kandidāti savos priekšvēlēšanu mītiņos runātu gandrīz tikai un vienīgi par H. Klintones e-pastiem, norāda AP.

Gan H. Klintone, gan D. Tramps mudinājuši FIB pēc iespējas ātrāk, un pavisam noteikti pirms 8. novembra, kad notiks vēlēšanas, publiskot visu jauno informāciju, taču saprotams, ka katrs to darījis savu iemeslu dēļ. H. Klintone un viņas štābs ir pārliecināti, ka e-pastos nebūs nekā īpaši kompromitējoša, par ko varētu uzskatīt, piemēram, valsts noslēpuma izpaušanu vai ko tamlīdzīgu. Bijušās valsts sekretāres kampaņas vadītājs Džons Podesta norādījis, ka Dž. Komija vēstulē ir «maz faktu un daudz minējumu», bet pati H. Klintone, uzstājoties Floridā, paudusi patiesu sašutumu, ka vēlēšanu priekšvakarā FIB vadītājs publisko ziņas, kas nepelnīti met aizdomu ēnu uz vienu no kandidātiem.

The New York Times, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka FIB aģentu rokās nonācis H. Klintones tuvākās padomnieces Humas Abedinas un viņas nu jau bijušā vīra Entonija Veinera klēpjdators. Turklāt tas E. Veineram konfiscēts saistība ar pavisam citu lietu - bijušais kongresmenis, kurš no amata bija spiests atkāpties 2011. gadā, tiek turēts aizdomās par seksuāla rakstura vēstuļu sūtīšanu kādai 15 gadus vecai meitenei. Tāpat ASV mediji, atsaucoties uz vairākām Tieslietu ministrijas amatpersonām, vēsta, ka līdz sestdienai FIB vēl nebija saņēmis orderi, lai iepazītos ar e-pastu saturu. Citiem vārdiem sakot, savu vēstuli Kongresam iestādes vadītājs sūtījis, vēl pirms bija skaidrs, ka šajos e-pastos ir kaut kas, kas attiecas uz H. Klintoni, un ja arī ir, tad vai tie nav tie paši e-pasti, kurus FIB jau pārbaudīja iepriekšējās izmeklēšanas laikā.

Šīs neskaidrības gan nav atturējušas D. Trampu no mešanās straujā uzbrukumā. Savos priekšvēlēšanu mītiņos Arizonas un Kolorādo štatos viņš paudis gandarījumu par to, ka izmeklēšana H. Klintones e-pastu lietā ir atsākta, un uzsvēris, ka sāncense ir cilvēks, kuram nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties. «Viņas kriminālā rīcība bija apzināta, pārdomāta, tīša un mērķtiecīga. Savu pretlikumīgo serveri Hilarija uzstādīja tādēļ, lai slēptu savu kriminālo darbību no ļaužu acīm,» sacījis D. Tramps, piebilstot, ka, apdraudot ASV nacionālo drošību, H. Klintone apdraudējusi arī ikvienu vēlētāju un viņa ģimenes locekļus, arī bērnus. Republikāņu kandidāts arī apsūdzējis tieslietu ministriju par mēģinājumiem traucēt FIB darbam un vēlmi nepieļaut, «ka pirms vēlēšanām ar Hilariju notiek kas slikts».

Domājams, ka e-pastu jautājums būs dominējošais priekšvēlēšanu kampaņas pēdējā nedēļā. Beidzamās socioloģiskās aptaujas joprojām liecina, ka H. Klintonei ir vairāku procentpunktu pārsvars pār savu sāncensi, taču D. Tramps ar savu skarbo retoriku, kas balansē uz pieklājības normu robežas (arī Arizonā un Kolorādo viņš savus piekritējus izprovocēja skandēt saukļus, kas aicina uz H. Klintones ieslodzīšanu cietumā), cer pārdabūt savā pusē vēlētājus tā sauktajos svārstīgajos štatos. Vairākums politologu gan uzskata, ka šis mēģinājums cietīs neveiksmi, jo H. Klintones elektorāts jau tāpat ir informēts par e-pasta lietu un, šķiet, pieņēmis savas kandidātes atvainošanos un kļūdas atzīšanu. «Man šķiet, ka tas viss jau ir pietiekami daudz izrunāts. Vēlētāji zina, ko viņa izdarīja, zina, ka tas nebija pieņemami, taču, ja 6. novembrī pēkšņi neizskanēs kādas pavisam sensacionālas atklāsmes, nedomāju, ka tas ietekmēs viņu izvēli,» intervijā AFP sacījusi Dārtmutas koledžas profesore Linda Foulere.