Vējonis, tiekoties ar Kanādas aizsardzības ministru, izceļ abu valstu spēcīgās attiecības

© president.lv

"Kanādai kā Latvijā izvietojamā NATO bataljona ietvarnācijai tiks nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra un visa veida atbalsts,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 28. oktobrī, tiekoties ar Kanādas nacionālās aizsardzības ministru Hardžitu Sadžanu (Harjit Sajjan). Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija pēdējo gadu laikā ir palielinājusi ieguldījumus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus alianses aizsardzības spēju stiprināšanai, tai skaitā par četru NATO daudznacionālo bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. “NATO spēku klātbūtnes palielināšana Austrumu flanga valstīs ir nopietns garants reģiona stabilitātei un drošībai,” sacīja Raimonds Vējonis.

Viņš arī norādīja, ka Kanādas lēmums kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajam NATO spēku bataljonam Latvijā ir apliecinājums abu valstu arvien ciešākajai sadarbībai. “Kanāda ir spēcīgs un uzticams partneris Latvijai,” uzsvēra Valsts prezidents.

Hardžits Sadžans pēc viesošanās Ādažu militārajā poligonā atzinīgi novērtēja Latvijas militārās infrastruktūras attīstību un pauda pārliecību par veiksmīgu abu valstu bruņoto spēku sadarbību.

Raimonds Vējonis un Hardžits Sadžans bija vienisprātis, ka Kanādas lēmums kļūt par NATO bataljona ietvarnāciju veicinās ne tikai abu valstu militārās, bet arī ekonomiskās un politiskās attiecības.

Amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja arī plašākas sadarbības iespējas NATO dalībvalstu starpā, lai stātos pretī starptautiskās drošības situācijas izaicinājumiem.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais