Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien pauda atbalstu Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumam veidot jaunu sabiedrības integrācijas politikas koordinācijas un vienota finansējuma pārvaldības modeli, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Tas ir ceļš, kā integrācijas politiku padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku. Tas ir solis resursu taupīšanas un racionālākas izmantošanas virzienā. Pārmaiņas daudziem rada neziņu un pretestību, taču mums ir pacietīgi un neatlaidīgi šis ceļš jāturpina," pauda komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Komisija šī Saeimas sasaukuma laikā jau vairākkārt ir nonākusi pie atziņas par akūtu nepieciešamību uzlabot sabiedrības integrācijas politikas vadības un koordinācijas modeli. Šādi secinājumi izriet arī no Valsts kontroles, un uz to atzinumā norādījis arī zvērinātu advokātu birojs "Cobalt". Turklāt jautājums par sabiedrības integrācijas politikas izvērtēšanu un efektivitāti, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda darbības pilnveidošanu iekļauts arī valdības deklarācijā.
Ministru kabinetam darbs pie sabiedrības integrācijas pārvaldības modeļa pilnveides ir jāsāk nekavējoties, izveidojot caurskatāmu un pārskatāmu institucionālo mehānismu integrācijas jomas darbības nodrošināšanai un attīstībai. Uz jauno modeli ir jāpāriet ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.martam, vienisprātis ir Pilsonības komisijas deputāti.
Pilsonības komisija jau iepriekš tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK), kura iepazīstināja ar ministrijas sagatavoto ziņojumu "Par priekšlikumiem par valsts politikas sabiedrības integrācijas jomā finansējuma pārvaldības modeļa maiņu, virzoties uz vienotu un koordinētu valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā". Tāpat komisija uzklausījusi Ārlietu ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības viedokļus.
Kā ziņots, viens no KM sagatavotajiem modeļiem sabiedrības integrācijas pārvaldības sakārtošanai paredz jaunas atbildīgās struktūrvienības izveidošanu premjera pārraudzībā no 2019.gada.
KM skatījumā izmaiņas ļautu nodrošināt vienotu un koordinētu valsts politikas īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā, jo būtu skaidri definēta iestādes atbildība par mērķu un uzdevumu sasniegšanu, norāda ministrija. Tāpat būtu vienota finansējuma pārvaldība un nodrošināts un pārskatāms finansējuma izlietojums.
Kultūras ministrija gan atzīst, ka šādas institūcijas izveidošana prasīs ilgstošu birokrātisku procedūru veikšanu.