Krievija turpina savu militāro pozicionēšanos ap NATO robežām, šodien pirms alianses aizsardzības ministru tikšanās žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš teica, ka šodien paredzēts izvērtēt alianses sasniegto progresu saistībā ar NATO klātbūtni austrumos, kā arī Melnās jūras reģionā.
NATO aizsardzības ministri plāno apspriest arī nesenās Krievijas militārās aktivitātes ap NATO robežām, kur Krievija turpina neatlaidīgu militāro pozicionēšanos, teica NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs arī uzsvēra, ka Krievija turpina destabilizēt Austrumukrainu ar separātistu militāru un finansiālu atbalstu.
Viņš uzsvēra, ka Krievija turpina atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas arī ir "dziļi satraucoši". Krievija turpina atbalstīt Alepo bombardēšanu, un šī situācija saasina humanitāro katastrofu. "Vīrieši, sievietes un bērni iet bojā katru dienu," uzsvēra Stoltenbergs.
Stoltenbergs atzina, ka Krievijas rīcības nesamazina savstarpējo attiecību spriedzi un neatjauno to paredzamību. Viņš aicina Krieviju izrādīt reālas pūles karadarbības pārtraukšanā Alepo.
"Dialogs ir īpaši būtisks brīdī, kad saspringums ir ļoti augsts", norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO apņēmusies nodrošināt dialogu ar Krieviju.
Kā ziņots, šodien ministru sanāksmē tiks pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi un NATO atbilde uz tiem, tostarp atturēšanas pasākumi, kā arī NATO un Eiropas Savienības sadarbība.
Šovasar NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Toreiz pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, bet par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Latvijā Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri. Plānots, ka karavīri sāks ierasties nākamgad pavasarī, ap maiju, un izvietoties plāno līdz agram rudenim. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas "LAV 6.0". Savukārt Polija varētu nogādāt tankus.
Šobrīd oficiāli nav zināms, kuras valstis vēl bez Kanādas sūtīs savus karavīrus uz Latviju. Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā.
Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.