Parlamentārie izmeklētāji nomet zemē tūkstošus

© Scanpix

Saeimas opozīcijas rosinātās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs beidzies, kā jau tas bija paredzams, – bez rezultāta. Beidzoties tās darbam, galaziņojums netika pieņemts. Tas neatkarīgajam deputātam Artusam Kaimiņam devis pamatu paziņojumam, ka komisijas vadītājam Veiko Spolītim valstij jāatdod komisijas iztērētie līdzekļi.

Tas, ka komisijas darbs nolemts fiasko, bija prognozējams jau gada sākumā, kad tā tika izveidota. Nedrīkstēdama balsot pret tās izveidi, valdošā koalīcija nolēma torpedēt komisijas darbību, panākot, ka par tās vadītāju tiek ievēlēts Vienotības frakcijas pārstāvis Veiko Spolītis un divi no trīs opozīcijas pārstāvjiem pamet komisiju. Protestējot pret koalīcijas rīcību, aiziet no komisijas vēlējās arī No sirds Latvijai pārstāvis Ringolds Balodis, bet, ņemot vērā, ka tieši viņš bija šīs komisijas dibināšanas iniciators, koalīcijas partijas viņam šādu iespēju nedeva. Balsojumā par viņa atsaukšanu no komisijas koalīcija nobalsoja pret to.

Līdz ar to komisijā palika V. Spolītis, R. Balodis, Nacionālās apvienības biedrs Jānis Dombrava un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Guntis Kalniņš. Radot kaut nelielu cerību uz komisijas darba rezultātiem, uz to dažādu paskaidrojumu sniegšanai tika izsaukti vairāku valsts iestāžu pārstāvji. Tomēr komisijas darbu spilgtāk raksturoja tās locekļu ķīviņi, kas klausītājiem netika slēpti arī atklātajās komisijas sēdēs.

Rezultātā pēc sešu mēnešu darbības, kuras nodrošināšanai komisija iztērējusi 15 tūkstošus eiro, tās vadītājs paziņoja, ka taustāmu rezultātu pusgadu ilgušajam darbam viņš nevar uzrādīt, jo komisijas locekļi nav parakstījuši galaziņojumu. Saskaņā ar likumu šis apstāklis galaziņojumam liedz tālāku virzību Saeimā.

J. Dombrava uzskata, ka darbs pie galaziņojuma bija ļoti nenopietns. Galaziņojumu nācies pat pilnībā pārrakstīt, taču arī tas nav devis tam vēlamo kvalitāti, bet brāķi deputāts nevēloties parakstīt.

Politiķis uzskata, ka atbildība par galaziņojuma zemo kvalitāti, kas liedz to parakstīt, jāuzņemas V. Spolītim. Arī R. Balodis, norādot, ka galaziņojums ir pārāk nekvalitatīvs, lai to parakstītu, uzsver, ka atbildība par komisijas darba kvalitāti jāuzņemas tās vadītājam.

Pats V. Spolītis atzīst, ka par komisijas darbu vainu viņš uzņemas, taču ne pilnībā. Arī uz pārējiem komisijas locekļiem gulstoties daļa atbildības. Turklāt neviena neparakstītajā galaziņojumā esot gūtas vairākas atziņas, kuras varētu izmantot valsts pārvaldes uzlabošanā.

Taču A. Kaimiņš, kurš ir pārliecināts, ka viņa iniciētā parlamentārās izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai var kalpot par kvalitātes etalonu visām nākotnes parlamentārās izmeklēšanas komisijām, uzskata, ka ar tukšu atbildības uzņemšanos V. Spolītim nevajadzētu tikt sveikā.

A. Kaimiņš sācis vākt deputātu parakstus, lai pieprasītu V. Spolītim atmaksāt valstij komisijas darbības nodrošināšanai izmantotos līdzekļus. Politiķis cer savākt desmit deputātu parakstus no vairākām frakcijām un ar attiecīgu iesniegumu vērsties Saeimas Prezidijā. Viņš V. Spolīša darbu vērtē kā absolūti nekompetentu un neprofesionālu un uzskata, ka komisijas priekšsēdētājs esot maldinājis sabiedrību, tikai imitējot darbu. Tāpēc arī ar izšķērdētās naudas atdošanu valstij varētu nepietikt - V. Spolītim būtu jānoliek arī deputāta mandāts, uzskata A. Kaimiņš.



Politika

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais