Vācija gatava Krievijai noteikt jaunas sankcijas saistībā ar situāciju Sīrijā

© Scanpix

Vācija tiešām ir gatava Krievijai noteikt jaunas sankcijas saistībā ar situāciju Sīrijā, laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" apstiprināja Bundestāga ārlietu komisijas priekšsēdētājs Norberts Retgens.

Viņš pauda pārliecību, ka Krievijai ir jānes sava daļa atbildības par notiekošo Sīrijā.

"Tas būtu skandāls, ja nebūtu seku un sankciju, reaģējot uz smagiem kara noziegumiem," skaidroja politiķis.

Viņš arī kritizēja citas Eiropas valdības, kas "negrib saukt lietas īstajos vārdos" un nesper vajadzīgos soļus pret Krieviju.

Sīrijas pilsoņkarā Krievija atbalsta prezidenta Bašara al Asada valdību. Pēdējā laikā Rietumu nosodījumu īpaši izpelnījies Krievijas kara aviācijas atbalsts Sīrijas valdības karaspēka operācijai, kas izvērsta centienos atkarot nemierniekiem Alepo austrumu rajonus.

Kā ziņots, laikraksts "The Wall Street Journal" šonedēļ vēstīja, ka Vācija apsver iespēju panākt jaunas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju par tās uzvedību Sīrijā.

Vācijas valdība pēta veidus, kā piespiest Maskavu mainīt savu darbības kursu Sīrijā, kur Krievija ar gaisa uzlidojumiem atbalsta Asada spēkus Alepo un citviet valstī.

Vācijas un ASV amatpersonas vaino Krieviju vairākos uzlidojumos Alepo, kā rezultātā sagrautas slimnīcas un citi civilie objekti.

Anonīms avots "The Wall Street Journal" atklāja, ka viena no iespējām, ko apsver Vācija, ir jaunu ES sankciju piemērošana Krievijai.

Avots norādīja, ka šī ideja vēl ir jauna un pagaidām nav skaidrs, cik plašu atbalstu tā gūtu Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas partneru sociāldemokrātu vidū.

Tomēr Berlīnes sarosīšanās ir pirmā pazīme, ka Eiropa gatavojas ieņemt stingrāku nostāju pret Maskavu, norāda "The Wall Street Journal".

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Svarīgākais