Pēc partijas biedru sarīkotā dumpja sestdien no amata nācies atkāpties Spānijas Sociālistu partijas (PSOE) līderim Pedro Sančesam.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kas stāsies viņa vietā un kāda būs sociālistu nākotne ilgtermiņa perspektīvā, taču politologi uzskata, ka P. Sančesa demisija ļaus izvest Spāniju no politiskā strupceļa un apstiprināt konservatīvo mazākuma valdību. Līdz ar to nebūs nepieciešamības decembrī rīkot jau trešās parlamenta vēlēšanas beidzamā gada laikā.
44 gadus vecais P. Sančess partijas ģenerālsekretāra amatā tika ievēlēts pirms diviem gadiem, kad 1879. gadā dibinātā partija pirmo reizi nolēma piešķirt tiesības balsot par sociālistu līderi visiem ierindas biedriem, atgādina AFP. Tomēr plašais atbalsts, ko P. Sančess baudīja šo ierindas biedru vidū, netika konvertēts uzvarās vēlēšanās, turklāt sociālistu līderis aizvien biežāk ticis kritizēts par vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, partijas valdes locekļu viedokļa ignorēšanu un nevajadzīgu principialitāti sarunās par koalīcijas veidošanu. Tieši sociālistiem, kuriem nedz pēc pagājušā gada decembrī, nedz šā gada jūnijā notikušajām vēlēšanām nebija lielu izredžu veidot valdību, līdz šim izdevies bloķēt visus līdzšinējā premjera, konservatīvās Tautas partijas (PP) līdera Mariano Rahoja pūliņus izveidot kaut mazākuma valdību. Ja līdz oktobra beigām valdības Spānijā nebūs, decembrī šīs valsts iedzīvotājus gaida kārtējās, jau trešās, vēlēšanas gada laikā. Liela sabiedrības daļa, kurai šī nenoteiktība ir apnikusi, sliecas mūžīgajā balsošanā vainot sociālistus, un to spilgti apliecināja pirms nedēļas Galisijā un Basku zemē notikušās reģionālās vēlēšanas, kurās PSOE zaudēja ne tikai konservatīvajiem, bet arī radikālāk noskaņotajiem kreisā spārna konkurentiem Podemos.
Līdz oktobra vidum Spānijas parlamentā iecerēts vēl viens balsojums par M. Rahoja mazākuma valdību, un, lai tā tiktu apstiprināta, nepieciešama vismaz 11 sociālistu partijas deputātu atturēšanās balsojumā, atgādina vācu radiostacija Deutsche Welle. P. Sančess kategoriski nav piekritis šādam risinājumam (Spānijas medijos par leģendāru kļuvusi viņa frāze «Nē nozīmē nē» attiecībā uz jaunu M. Rahoja valdību), tādējādi veicinot jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Taču iekšējā opozīcija partijā uzskata, ka tas ir kļūdains lēmums, jo nākamajā balsojumā sociālisti var saņemt vēl mazāk balsu. Pagājušo trešdien, nepiekrītot P. Sančesa nodomiem, par izstāšanos no partijas valdes paziņoja 17 no 35 tās locekļiem, un šo soli par apvērsumu nodēvēja ne tikai P. Sančesa piekritēji, bet arī Spānijas laikraksti un televīzijas kanāli. Kā jau sagaidāms, labēji noskaņotie mediji uzsvēruši, ka sociālistu līdera spītība, ko viņš pats gan dēvē par principialitāti, neļaujot valstij izkļūt no politikā strupceļa, taču interesanti, ka P. Sančesa pretinieku pusē nostājies pat ietekmīgais kreisā spārna laikraksts El Pais.
Spānijas mediju un starptautisko ziņu aģentūru vērtējumā sociālistu partijā bija sācies īsts pilsoņu karš, un tā izšķirošā kauja sestdien notika partijas galvenajā mītnē Madridē, kur uz sanāksmi pulcējās vairāk nekā 250 sociālistu federālās komitejas locekļi. Reuters vēsta, ka desmit stundas ilgusī apspriede bijusi tik vētraina, ka delegātu klaigas bija dzirdamas pat ārpus ēkas, bet vairāki apspriedes dalībnieki, kuri pasākumu pametuši pirms tā beigām, bija ļoti sašutuši, intervijās žurnālistiem paziņojot vien to, ka partija ir sagrauta. P. Sančesa ierosināto kursu, kas paredzēja valdības izveides bloķēšanu un jaunas partijas vadītāja vēlēšanas, delegātu vairākums neatbalstīja, un pēc sanāksmes sociālistu vadītājs paziņoja par atkāpšanos.
«Man šķiet, ka trešās vēlēšanas Spānijai vairs nebūs vajadzīgas,» Reuters sacījis domnīcas Open Europe politologs Vinčenco Sčarpeta. Arī viņa kolēģis no Teneo Intelligence Antonio Barozo intervijā AP piekritis šādam vērtējumam, norādot, ka «Spānijas kreisie ir sabrukuši un alternatīvas Tautas partijas vadītam kabinetam vairs nav». Uz to, ka «labējā valdība apstiprināta sociālistu balsojumā», ar ironiju norādījis zaļo un komunistu alianses Izquierda Unida līderis Alberto Garsons. Tajā pašā laikā apgalvot, ka Spānijas valdība tiks izveidota līdz oktobra beigām un to vadīs tieši M. Rahojs, vēl ir pāragri. Sociālistu jaunā, kolektīvā vadība nevar neņemt vērā to, ka daudziem šīs partijas vēlētājiem konservatīvo valdības stutēšana ir nepieņemama. Tādēļ tiek prognozēts, ka apmaiņā pret atbalstu Tautas partijas valdībai sociālisti mēģinās vismaz panākt, lai to nevadītu līdzšinējais premjers. Ja konservatīvie no šāda darījuma atteiksies, daļu vainas par politiskās krīzes turpināšanos jau varēs uzvelt viņiem.