VID kaujā starp ZZS un Vienotību pamiers
Pēc vairākkārtējiem pārmetumiem, ka Vienotība nav ieinteresēta reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), koalīcijas partijas ir panākušas savdabīgu mierizlīgumu. Izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti gan pagājušajā nedēļā Vienotības nobloķētie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumprojekti, gan pašas Vienotības izstrādātie. Labākie no tiem būs jāatlasa komisijām.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Vienotība apturēja likumprojektu virzību, ar kuriem bija iecerēts VID apvienot Muitas policiju un Finanšu policiju vienā dienestā un jauna, VID ģenerāldirektora pakļautībā esoša iekšējās drošības dienesta izveide.
Vienīgais Vienotības iebildums bija par to, ka saskaņā ar ZZS redzējumu drošības dienests būtu pakļauts VID ģenerāldirektoram. Taču nesaskaņu dēļ starp ZZS un Vienotību šis jautājums netika atrisināts komisiju darba gaitā. Vienotības balsojuma rezultātā to vienkārši izņēma no Saeimas dienaskārtības, par ko partija saņēma gana skarbus pārmetumus no koalīcijas partneriem.
Saeimas plenārsēžu starplaikā Vienotība izstrādāja savu likumprojektu, kas regulētu abu policiju apvienošanu, bet neskāra drošības dienesta izveidošanu un pārraudzību.
«Drošības dienesta pārraudzību neesam ielikuši. Tas nav politiķu jautājums. Politiski var vienoties par reformām, ne par procesuālajiem likumiem, kas ir jurisdikcijas pamats. Pretējā gadījumā varam nonāk pie policejiskas valsts vai pilnīgas patvaļas,» saka Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
Vienotība norāda, ka ZZS un tās pārziņā esošā Finanšu ministrija bija iecerējusi Iekšējās drošības daļu veidot kā represīvu izmeklēšanas struktūru, kuras pilnvaras un funkcijas pielīdzināmas izmeklēšanas iestādes funkcijām, vienlaikus nododot to paša VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Partija uzskata, ka situācijā, kad VID ģenerāldirektors vada abu dienestu darbu, iestādei izmeklējot pašai savus pārkāpumus, nevar tikt nodrošināta objektīva izmeklēšana, kā arī jārēķinās ar iespējamiem iekšējās korupcijas riskiem. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka drošības daļai vajadzētu būt pakļautai Finanšu ministrijai. Piemēram, valsts sekretāra vietniekam.
Taču arī ZZS pēc iepriekšējās sakāves nav nolaidusi rokas un ceturtdien nodošanai komisijās virzīja nedaudz uzlabotus, bet pēc būtības tos pašus, pagājušajā nedēļā Saeimas vairākuma noraidītos likumprojektus.
Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins gan iebilda pret šādu rīcību, jo Saeimas kārtības rullis neļauj vienreiz noraidītu likumprojektu virzīt atkārtoti, to neuzlabojot, taču mīļā miera labad partija balsojumā neiebilda, ka arī partneru sagatavotie likumprojekti tiek nodoti komisijām.
«Tā ir, protams, dīvaina situācija. [..] Bet es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai. Manuprāt, sabiedrība ir nogurusi no tā, ka ir pārpildīta publiskā telpa ar «protu, protu», «traucē, traucē». Un šajā situācijā labākais, ko mēs varam darīt, ir nodot abus šos likumprojektus komisijām. [..] Ja mēs šodien nenodosim atkal likumprojektu komisijai, publiskajā telpā dominēs tikai ziņa par koalīcijas kašķiem: kurš ko grib, kurš ko negrib un kurš kuram traucē,» skaidro S. Āboltiņa.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir neapmierināta ar to, ka Vienotība nevēlas Iekšējās drošības daļas veidošanu, taču arī pauž uzticību Saeimas komisijām, kurām jāizšķiras par labāko no likumprojektiem.