ASV prezidenta amata kandidātu Hilarijas Klintones (Demokrātiskā partija) un Donalda Trampa (Republikāņu partija) pirmās televīzijas debates, kurām varētu būt sekojuši līdzi pat 100 miljoni cilvēku, bija pietiekami asas, taču kandidāti nepārkāpa vispārpieņemtās normas – vairāk tas attiecas uz D. Trampu, no kura gaida skandālus. Atvairot oponenta uzbrukumus, abi kandidāti ne reizi vien apzināti vai neapzināti jaukuši faktus un ne par ko nav vēlējušies atcerēties savus iepriekšējos izteikumus. Pirmo aptauju rezultāti liecina, ka īsta uzvarētāja šajās debatēs nav.
Pirms 8. novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām ieplānotas vēl divas televīzijas debates - 9. un 19. oktobrī. Uz tām tiek aicināti tikai abu vadošo partiju līderi, ignorējot Libertāņu un Zaļo partijas kandidātus Geriju Džonsonu un Džilu Šteinu, jo neviens no viņiem nevar lepoties ar vismaz 15% lielu atbalstu, pēc socioloģisko aptauju datiem.
Atšķirīgs vērtējums
Priekšvēlēšanu debates ir sena ASV politiskā tradīcija, un šajās vēlēšanās tā ieguvusi papildu nozīmi. Vācu radiostacija Deutsche Welle norāda, ka 2016. gada vēlēšanas vēsturē ieies ne tikai ar to, ka tajās pirmo reizi uz ASV prezidenta amatu kandidē sieviete, bet arī ar to, ka pirmo reizi amerikāņiem nāksies izvēlēties kādu no tik nepopulāriem kandidātiem, faktiski balsojot par mazāko ļaunumu. Beidzamo aptauju dati liecina, ka atbalsts abiem kandidātiem ir aptuveni līdzīgs. Visas valsts mērogā H. Klintone gan ir mazliet priekšā, taču šim pārākumam nav būtiskas nozīmes ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ, jo vēlēšanu uzvarētājs noskaidrosies, pamatojoties uz rezultātiem atsevišķos štatos. Daudzi amerikāņi vēl nav izlēmuši, kā un vai vispār balsot. Šonedēļ publiskotie Reuters/Ipsos aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni puse no tiem, kuri gatavojas doties uz vēlēšanām, gaidīja debates, cerot, ka tās palīdzēs viņiem izdarīt pareizo izvēli.
Taču neliekas, ka Hofstras universitātē Longailendā notikušās debates, kuras vadīja NBC Nightly News žurnālists Lesters Holts, būtu būtiski mainījušas spēku samēru. Nedz 68 gadus vecajai H. Klintonei, nedz 70 gadus vecajam D. Trampam iedzīt savu sāncensi stūrī un nokautēt tā arī neizdevās. Reizēm temperamentīgais D. Tramps gan mazliet zaudēja savaldību, tomēr H. Klintone nespēja viņu izprovocēt uz būtisku kļūdu pieļaušanu un kārtējiem nekorektajiem izteikumiem - miljardieris spēja noturēt sevi grožos. «Kurš uzskatāms par šo debašu uzvarētāju? Atkarībā no tā, kam par to jautā,» norāda BBC. Piemēram, CNN/ORC aptaujā 62% respondentu bija pārliecināti, ka uzvarējusi H. Klintone, un tikai 27% deva priekšroku D. Trampam. Tomēr jāņem vērā, ka no aptaujātajiem 41% sevi bija raksturojuši kā demokrātu piekritējus, bet tikai 26% sacījuši, ka viņu simpātijas pieder republikāņiem. Pilnīgi pretējus rezultātus devis balsojums CNBC mājaslapā - 61% par debašu uzvarētāju uzskata D. Trampu, bet tikai 39% H. Klintoni, taču vērts piebilst, ka šajā balsojumā varēja piedalīties arī ārpus ASV dzīvojošie. Savukārt Public Policy Polling dati liecina, ka 51% par uzvarētāju uzskata H. Klintoni, bet 40% - D. Trampu.
ABC norāda, ka abi kandidāti bijuši pietiekami labi, taču nevienam no viņiem šīs debates, visticamāk, neļaus sev par labu stabili noskaņot svārstīgo rezultātu. Bet Deutsche Welle eksperts Brūss Konvīzers uzskata, ka H. Klintones mikroskopiskais pārsvars ļauj viņai saglabāt pašreizējo nelielo pārsvaru. «Debašu priekšvakarā iniciatīvu bija pārtvēris Tramps, kam beidzamo nedēļu laikā izdevās būtiski samazināt Klintones pārsvaru. Ar savu pārliecinošo uzstāšanos debatēs Klintone kā minimums apstādināja šo tendenci,» viņš norāda.
Dzirksteles un uguns
Mediju vērtējumā debates bijušas gana interesantas un emocionālas. BBC norāda, ka to laikā «lidojušas dzirksteles», bet AFP raksturo abu kandidātu diskusiju kā «ugunīgu». Nepacietīgāka un neiecietīgāka runātāja slavu apliecinājis D. Tramps, kurš savu oponenti debašu laikā pārtraucis 51 reizi, bet H. Klintone viņa sacīto pārtraukusi vien 17 reizes. Interneta komentētāji jau ironizē, ka bijusī ASV pirmā lēdija un valsts sekretāre ņēmusi vērā Napoleona ieteikumu: «Nekad nepārtrauc savu oponentu, ja viņš runā nepareizi.»
Lielu daļu no pusotru stundu ilgušajām debatēm abi kandidāti veltīja savstarpējiem pārmetumiem un strīdiem par to, ko nepareizu jau paziņojis vai nav paziņojis oponents. Turklāt pretēji gaidītajam debašu sākumā iniciatīvu uzņēmās H. Klintone, liekot savam pretiniekam aizstāvēties un cerot, ka iekarsušais oponents sarunās ko lieku. Kad tas nenotika, demokrātu kandidāte metās atgādināt D. Trampam viņa senos grēkus - nicīgu attieksmi pret sievietēm un uzstājīgos apgalvojumus, ka pašreizējais prezidents Baraks Obama nemaz neesot dzimis ASV un tādēļ nedrīkst ieņemt šo amatu. Jāatgādina, ka D. Tramps tikai pirms divām nedēļām atzina, ka B. Obamas dzimšanas apliecība nav viltojums. H. Klintone, lai iegūtu vēl lielāku tumšādaino vēlētāju atbalstu, norādījusi uz D. Trampa rasistiskajiem uzskatiem, taču nekavējoties saņēmusi atbildes triecienu - oponents atgādinājis, ka 2008. gadā Demokrātu partijas priekšvēlēšanu kampaņas laikā pati H. Klintone pret afroamerikāni B. Obamu izturējusies bez mazākās cieņas.
Taču veiksmīgi pretuzbrukumi izdevušies ne tikai D. Trampam. Kad viņš sāka sūroties, ka H. Klintone, kuras štābs ieguldījis milzīgus līdzekļus televīzijas reklāmās, varējusi atļauties pārtraukt kampaņas pasākumus, lai labāk sagatavotos debatēm, demokrātu kandidāte uzreiz norādījusi, ka sagatavojusies ne tikai debatēm, bet arī prezidenta pienākumu pildīšanai. Auditorijā, kuras vairākums bija H. Klintones pusē, šis izteikums tika uzņemts ar ovācijām.
Vecie argumenti
Tie, kuri beidzamā pusgada laikā sekojuši līdzi abu kandidātu izteikumiem, no šīm debatēm gan neko jaunu neuzzināja. D. Tramps kā allaž lika uzsvaru uz to, ka H. Klintone «bijusi pie varas 30 gadus» un šajā laikā neko, atskaitot nebeidzamas kļūdas, nav spējusi paveikt. «Viņai ir pieredze, taču tā ir slikta pieredze,» sacījis D. Tramps, uzsverot - nav nekāda pamata domāt, ka pēc ievēlēšanas prezidenta amatā H. Klintone šādas kļūdas vairs nepieļaus. Debašu laikā D. Tramps vairākas reizes atgriezās pie vecās mantras par to, ka viņa oponente ir «tipiska politiķe», kurai nedrīkst ticēt.
Labu laiku sāncenši pavadīja strīdoties par to, kurš no viņiem atbalstījis iebrukumu Irākā, bet kurš - brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar Ziemeļamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīm. H. Klintone kritizēja D. Trampa ekonomisko vīziju, pārmetot viņam nodomu radīt nodokļu paradīzi turīgākajiem valsts iedzīvotājiem, kā arī apšaubīja viņa finansiālo stāvokli. Atgādinot, ka D. Tramps joprojām nav publiskojis savu nodokļu deklarāciju (tā rīkoties kandidātiem uz ASV prezidenta amatu liek ne likums, bet tradīcija), viņa izteica aizdomas, ka sāncensis ne tuvu nav tik bagāts, kā sevi iztēlo, un arī neesot tik liels filantrops. Viņa arī atgādināja, ka nekustamo īpašumu magnāts, vairākkārt pasludinot bankrotu, apkrāpis tūkstošiem apakšuzņēmēju - viņam pašam izdevies izķepuroties no finansiālajām problēmām, taču nelielās kompānijas, par kuru aizstāvību tagad runā D. Tramps, izputējušas. Uz aicinājumu publiskot nodokļu deklarāciju D. Tramps sākumā atbildēja, ka jāsagaida viņa uzņēmumu audita beigas, bet, kad debašu vadītājs iebildis, ka likums šādā situācijā publiskošanu neaizliedz, meties pretuzbrukumā, paziņojot, ka to izdarīs pēc tam, kad H. Klintone atklās 30 000 uz viņas personiskā servera glabāto Valsts departamenta e-pastu saturu.