Pārmaiņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieskandinātais konflikts starp Vienotību un tās koalīcijas partneriem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību (NA) – kļūst tikai plašāks. Par to neslēpti smīkņā arī opozīcijā. Taču būtu pāragri piesaukt valdības galu tuvu esam, ir pārliecināti Vienotības partneri.
Neizmantoja izdevību
Pozicionējot to kā nepieciešamu un prātīgu reformu, ZZS rosināja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju un izveidot speciālu iekšējās drošības dienestu, kas darbotos tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Lai šādu ieceri realizētu, bija nepieciešami grozījumi arī Kriminālprocesa likumā.
Vienotība, kaut arī neatbalstīja ieceri par ģenerāldirektora pakļautībā esoša dienesta izveidi, koalīcijas biedriem solīja, ka nepretosies tai - nepieciešams vien nopietnāk apspriest juridiskas nianses. Tāpēc koalīcija vienojās jautājumu no ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtības bez trokšņa izņemt, ja tiks piedāvāti risinājumi problēmām nepieciešamajos grozījumos Kriminālprocesa likumā.
Šāda shēma, kā virzīt politiski jutīgus jautājumus, ir izstrādāta, un nekas neliecināja par notikumu eskalāciju. Līdz brīdim, kad finanšu ministre kārtējo reizi Vienotībai pārmeta tās neieinteresētību VID darba sakārtošanā. Tiesa, likumprojekta iniciatori arī nebija izpildījuši mājasdarbu - nepilnības Kriminālprocesa likuma grozījumos nebija novērstas.
Puses sadzirdēt nevēlas
Tas pamudināja Vienotību uz publisku skaidrošanos, un tā vietā, lai likumprojektus izņemtu no darba kārtības un nepilnības tajos novērstu klusītēm, abu koalīcijas partiju domstarpības izlauzās uz Saeimas tribīnes.
«Tad ko mums piedāvā veidot? Nu, vienkāršiem vārdiem - mums piedāvā izveidot mazu KNAB, kas būs pakļauts VID ģenerāldirektoram. Protams, mums nepietiek ar lielo KNAB, mēs gribam varbūt katrai institūcijai, lai būtu maziņš knabiņš, kas varētu pieskatīt ierēdņus, kas strādā katrā atsevišķi ministrijā, institūcijā. Bet tā nav reforma!» koalīcijas partnera iniciatīvu kritizēja Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins.
Vienotība uzskata, ka, veidojot iekšējās drošības biroju, būtu jāizvēlas no vairākiem variantiem, kuram uzticēt tā kontroli, viens no tiem - finanšu ministram, bet ideālā variantā ar šiem pienākumiem vajadzētu tikt galā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Likumprojektu atbalstošās koalīcijas partijas savukārt ignorēja Vienotības argumentus un pārmeta tai, ka tā nevēlas atbalstīt Muitas policiju un Finanšu policiju, tādējādi padarot vieglāku kontrabandistu ikdienu.
«Tad, kad Saeima noraidīja šo iepriekšējo likumprojektu, atviegloti uzelpoja visa kontrabandistu elite, atviegloti uzelpoja Latgales bandīti - kontrabandisti, galvenie Saskaņas atbalstītāji un finansētāji. Un man nav saprotams, kāpēc par to nobalsoja Vienotība,» teica Aleksandrs Kiršteins, kura pārstāvētās Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vēl ceturtdienas rītā pauda, ka Vienotības rīcība VID reformu kontekstā rada bažas.
Kacina koalīciju
Koalīcijas partneru apmaiņa ar savstarpējiem pārmetumiem iedvesmoja Saskaņas deputātu Andreju Elksniņu, kas, norādot uz nedraudzīgajām partneru attiecībām un nesaskaņotajām darbībām, atgādināja, ka, veidojot jaunu koalīciju, Saskaņa varētu būt viens no partneriem.
«Varbūt jūs, koalīcijas pārstāvji, apdomājiet, varbūt jums koalīcijas līgums ir lieks, jūs varbūt varētu to pārskatīt un nodibināt jaunu koalīciju. Mēs esam atvērti piedāvājumiem,» smaidu neslēpdams, teica A. Elksniņš.
Tomēr viņa aicinājums tā arī paliks nesadzirdēts. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan neslēpj, ka īsti nesaprot Vienotības vēlmi taisīt troksni ap reformām VID, kuras ir nepieciešamas. Taču viņš ir gandrīz pilnībā drošs, ka Vienotība nav tā, kas ir ieinteresēta valdības krišanā, jo šīs Saeimas sastāvs nedod tai šādu iespēju. Turklāt Valsts prezidents nekad nenominētu premjerministra amatam tās partijas pārstāvi, kas gāzusi valdību, un arī ZZS par tādu nekad nebalsotu.
ZZS nebaidot arī darbs mazākuma valdībā - sastrādājoties ar pašreiz uzticamajiem partneriem no NA.