Prezidentam nerealizējamas ieceres
Lai izvairītos no likumdošanas brāķiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosina grozīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka likumprojekta trešajam lasījumam nedrīkst iesniegt būtiskus priekšlikumus. Atzīstot šo iniciatīvu par lielisku, politiķi gan uzskata, ka Valsts prezidenta iecere ir nerealizējama.
Valsts prezidents līdz šim vairākkārt kritizējis Saeimas darbu likumdošanā, jo uzskata, ka nereti tiek pieļauti brāķi. «Likumprojektu apspriešana vairākos lasījumos ļauj sagatavot pārdomātu un izsvērtu regulējumu. Tas arī rada iespēju iesaistīt likumprojekta apspriešanā tā iespējamos adresātus un pārliecināties par izstrādātā teksta kvalitāti. Sasteigti pēdējā brīža risinājumi, kuros, kā pieredze rāda, kļūdu iespējamība ir ļoti liela, nebūtu vēlami,» savā vēstulē Saeimai uzsver R. Vējonis.
Tādēļ Valsts prezidents ierosina apsvērt iespēju Saeimas kārtības rullī noteikt, ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus vai tehniskus labojumus vai ir nepieciešami, lai novērstu likuma teksta neatbilstību Satversmei. Prezidents uzskata, ka trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma.
Tomēr atbalstu šai iecerei R. Vējonis, visticamāk, negūs. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neslēpj, ka prezidenta iniciatīva ir lieliska, taču nerealizējama.
«Tas ir nerealizējams priekšlikums. Kā mēs atteiksim ministrijām vai sabiedriskajām organizācijām? Deputāti to vēl varētu, kaut arī tas ir pretēji viņu būtībai un uzdevumam. Un vēl, kas būs soģis, kas izsvērs, kas ir būtiski un kas nav būtiski priekšlikumi?» retoriski jautā A. Brigmanis.
To, ka prezidenta ierosinājums konceptuāli ir atbalstāms, atzīst Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tomēr arī viņš uzskata, ka iespēju arī uz trešo lasījumu iesniegt būtiskus priekšlikumus pilnībā liegt nevajadzētu.
«Mēs Juridiskajā komisijā esam pārrunājuši, ka šis jautājums, pieaicinot konstitucionālo tiesību speciālistus, būtu apspriežams darba grupā, kas strādā ar kārtības rulli. Ir jāizvērtē, kāds ir praktiskais mērķis šiem priekšlikumiem, jo var būt situācijas, kurās trešais lasījums ir nepieciešams,» saka G. Bērziņš.
Politiķis uzskata, ka drīzāk esot jārada mehānisms, lai nepieļautu situācijas, kad deputāti iesniedz neizskaidrotus un nepārrunātus priekšlikumus, - «no šādas kārtības jāizvairās, bet kopumā nē».
Valsts prezidents gan piedāvā risinājumu šādai situācijai - radīt kārtību, lai likumprojektu ar strīdīgo priekšlikumu varētu atdot otrajā lasījumā.
Savu ideju R. Vējonis pamato ne tikai ar likumdošanas kvalitātes uzlabošanu, bet arī ar faktu, ka līdzīga prakse ir citās Eiropas valstīs. Piemēram, Igaunijā likumprojektu trešajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija, likumprojekta tekstā ietverot tikai tehniskus un valodnieciskus labojumus. Savukārt Francijā trešajā lasījumā var tikt iekļauti tikai tehniski un valodnieciski labojumi vai labojumi, kas novērš neatbilstību Konstitūcijai.